Miega apnoja

Obstruktīva miega apnoja

Miega apnoja ir stāvoklis, kuru raksturo pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā (uz 10 sekundēm un ilgāk) un ar to saistīta strauja skābekļa līmeņa samazināšanās organismā. Tā var skart jebkura vecuma cilvēku, pat bērnu.

Izšķir obstruktīvo miega apnoju (OMA), ko raksturo elpošanas apstāšanās elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ, un centrālo miega apnoju, ko izraisa galvas smadzeņu patoloģijas. Pastāv arī jauktās formas. Slimībai ir vairākas smaguma pakāpes. Tai ir tendence pasliktināties laika gaitā. Dažos gadījumos tā var apdraudēt dzīvību.

Šī patoloģija vairumā gadījumu (80-90%) saistās ar skaļu krākšanu. Dažreiz slimnieks pēkšņi pamostas, sajūtot, ka smok, bet parasti viņš neapzinās savu stāvokli gadiem ilgi. Uz to var norādīt arī vairākkārtējas apzinātas vai neapzinātas pamošanās epizodes — tā saucamā miega fragmentācija, nakts urinēšana, nakts svīšana (66%), dienas miegainība, gastroezofageālais reflukss (barības vada atvilnis) naktī, rīta galvassāpes, arteriālā hipertensija, dzimumtraucējumi (28%), svara pieaugums, atmiņas pasliktināšanās.

Dažādas orgānu slimības (Kušinga sindroms, akromegālija, cukura diabēts, arteriālā hipertensija, pazemināta vairogdziedzera funkcija, sirds un asinsvadu slimības) saistās ar šo sindromu. Obstruktīvo miega apnoju visbiežāk izraisa aptaukošanās, īpaši tad, ja liekais svars ir pieaudzis strauji. Šī forma biežāk attīstās vecāka gadagājuma vīriešiem. Bērniem to novēro pie palielinātām mandelēm vai adenoīdiem. Alkohola lietošana, īpaši pirms gulētiešanas, smēķēšana un dažu medikamentu lietošana arī negatīvi ietekmē sindroma attīstību.

Diagnoze balstās uz pacienta sūdzību kopumu, tuvinieku liecību par krākšanu un polisomnogrāfijas metodi, ko lieto medicīnas iestādes miega laboratorijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miega apnoja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)