Merģelis

Graptolīti silūra merģelī.

Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi. Ja no karbonātiem sastāvā ir dolomīts, tad iezi sauc par dolomītmerģeli jeb domerītu. Pretējā gadījumā tas ir kaļķa merģelis. Parastiem merģeļiem SiO₂ attiecība pret pārējiem oksīdiem nepārsniedz vairāk kā četras reizes. Pretējā gadījumā tie ir attiecināmi pie silikātu grupas.

Parasti merģeļiem ir gaiša krāsa, kuras nokrāsas ir saistītas ar piejaukumiem. Parasti dabā tie ir izplatīti dažāda biezuma slāņkopās, un ir sastopami dažāda vecuma nogulumos, sākot ar proterozoju un līdz mūsdienām. Raktuvēs to iegūst atklātā veidā.

Merģeļus nelielā daudzumā izmantoja senajā Grieķijā kā mēslojumu. Mūsdienās kaļķa merģeļi tiek izmantoti cementa rūpniecībā portlandcementa ražošanai. Latvijā merģeļu praktiskā nozīme ir neliela, jo biezi merģeļu slāņi atrodas tikai lielā dziļumā (>400 m) ordovika un silūra nogulumos. Līdz dažus desmitus centimetru biezi merģeļa starpslāņi ir arī nelielā dziļumā vai arī Zemes virspusē Latvijas austrumu daļas devona, Dienvidkurzemes perma, kā arī dažu holocēna saldūdens kaļķiežu bazālajā daļā. Taču to nelielais daudzums rūpnieciskai ieguvei nav pielietojams.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Merģelis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)