Matra (uzņēmums)
| Matra S.A. | |
|---|---|
 | |
| Darbības joma | tirdzniecība |
| Dibināts | 1937. gads |
| Galvenais birojs |
Parīze,  Francija |
| Produkti |
elektriskie transportlīdzekļi (agrāk: aerokosmiskā produkcija, automašīnas, telesakaru iekārtas) |
| Mātes uzņēmums | Groupe Lagardère |
| Tīmekļa vietne | matra.com |
Matra S.A. ir Francijas uzņēmums. Ietilpst Groupe Lagardère grupā. Dibināts 1937. gadā (kā CAPRA). Galvenais birojs atrodas Parīzē.
Mūsdienās Matra nodarbojas ar elektrisko divu un četru riteņu transportlīdzekļu izplatīšanu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1937. gadā aviācijas inženieris Marcel Chassagny dibināja uzņēmumu CAPRA (Compagnie anonyme de production et réalisations aéronautique), kas nodarbojās ar aviācijas izstrādājumu ražošanu. 1942. gadā tā nosaukums mainīts uz MATRA (Mecanique Aviation-Traction). Pēc kara uzņēmums ieguva daudzus pasūtījumus no Francijas valdības.[1] MATRA pēckara periodā ražoja lidmašīnas un raķetes, kā arī citu militāro aprīkojumu. 1951. gadā MATRA būvēta lidmašīna pirmā Eiropā pārsniedza skaņas barjeru.
1963. gadā par MATRA vadītāju kļuva Jean-Luc Lagardère. 1960. gados MATRA sāka diversificēt savu civilo produkciju, apgūstot jaunas nozares. 1961. gadā sākta sadarbība ar autokonstruktoru René Bonnet. Kad 1964. gadā René Bonnet piedzīvoja finansiālas problēmas, MATRA nopirka viņa sporta mašīnu ražošanas uzņēmumu Automobiles René Bonnet, kas nākamajā gadā pārdēvēts par Matra Sports.[2] MATRA sacīkšu mašīnas sāka piedalīties Francijas Formula 3 sacensībās, un no 1965. līdz 1967. gadam bija uzvarētājas. 1966. gadā MATRA sāka piedalīties Formula 2 sacensībās, bet no 1967. līdz 1972. gadam piedalījās Formula 1.[1] 1974. gadā MATRA pārtrauca dalību autosacīkstēs.[3]
1960. gados MATRA sāka izgatavot kosmisko tehniku. 1968. gadā palaists pētnieciskais pavadonis ESRO 2B ar MATRA aparatūru.
1970. gados Matra sāka izstrādāt jaunu vieglā metro sistēmu Véhicule Automatique Léger (VAL), kuras vilcieni būtu apgādāti ar gumijas riteņiem un darbotos automātiski. Lai to realizētu, 1972. gadā iegādāts transportsistēmu risinājumu uzņēmums Interelec. 1970. un 1980. gados Matra Parīzē mēģināja izveidot automatizētu personālā transporta sistēmu Aramis (1987. gadā projekts pārtraukts).
1973. gadā iegūta Solex karburatoru nodaļa, kas vēlāk pārdota Magneti Marelli. 1978. gadā iegūti 34% kapitāldaļu šaujamieroču ražotājā Manurhin.[4] 1979. gadā kopā ar ASV Harris Semiconductor dibināts kopuzņēmums Matra Harris Semiconductors SA (MHS) pusvadītāju detaļu ražošanai.[5]
1980. gadā nopirkts mediju uzņēmums Hachette Filipacchi Médias.
Kad Fransuā Miterāna prezidentūras sākumā 1981. gadā tika veikta lielo uzņēmumu nacionalizācija, valsts ieguva 51% MATRA kapitāldaļu. Matra piedzīvoja grūtības civilajā sektorā, tāpēc atteicās no vairākām nozarēm, paturot tikai autobūvi (ar modeli Renault Espace), telesakarus un datortehniku. 1980. gadu sākumā Lillē palaista vieglā metro sistēma VAL. 1980. gados iegādāts telesakaru iekārtu ražotājs Péritel et Depaepe un Šveices luksus pulksteņu ražotājs Jaeger-LeCoultre. 1983. gadā Alsthom pārdots VAL metro iekārtu ražotājs Compagnie industrielle de matériel de transport. 1983. gadā Matra pilnībā ieguva šaujamieroču ražotāju Manurhin, kurš nākamajā gadā tika sadalīts divās grupās: MATRA MANURHIN DEFENSE, kas ražoja ieročus un munīciju militāriem mērķiem, un MATRA MANURHIN AUTOMATIC, kas nodarbojās ar civilo produkciju.[4] Sadarbībā ar ASV uzņēmumu Tandy 1983. gadā izlaists mājas datoru TRS-80 MC-10 klons Alice. 1986. gadā Hachette iegādājās radiostaciju tīklu Europe 1. 1986. gadā kopā ar Somijas uzņēmumu Nokia izveidots kopuzņēmums Matra Nokia Radiomobiles SA, lai izstrādātu un ražotu mobilos telefonus Francijā.[6]
1988. gada janvārī Matra tika privatizēta.[7] Jean-Luc Lagardère turēja 6% akciju, bet 1992. gadā viņa daļa sasniedza 25%. No 1987. līdz 1989. gada uzņēmums sponsorēja futbola klubu Racing Club Paris (šajā laikā tā nosaukums bija Matra Racing). 1989. gadā no Harris Semiconductor nopirktas visas Matra Harris Semiconductors kapitāldaļas, un tas pārdēvēts par Matra MHS SA.[5] 1990. gadā Matra kosmiskā nodaļa Matra Espace kopā ar Apvienotās Karalistes GEC meitas uzņēmumu Marconi Space Systems izveidoja kopuzņēmumu Matra Marconi Space kosmiskās produkcijas ražošanai, kurā 51% piederēja Matra. 1990. gadā MATRA MANURHIN DEFENSE pārdota uzņēmumam GIAT Industries (tagad Nexter).[4] 1990. gadā kopā ar Kanādas Nortel dibināts kopuzņēmums Matra Nortel Communications (MNC). 1991. gadā AEG iegādājās 50% Matra MHS kapitāldaļu.[5]
1992. gadā notika Jean-Luc Lagardère piederošo uzņēmumu restrukturizācija, izveidojot mātes uzņēmumu Groupe Lagardère. Mediju joma tika koncentrēta Hachette, bet tehnoloģiju nozares — Matra. 1994. gadā Matra Marconi Space nopirka Apvienotās Karalistes uzņēmumu British Aerospace un Ferranti kosmisko sistēmu nodaļas. 1996. gadā Matra Defense raķešu nodaļa apvienota ar British Aerospace raķešu nodaļu BAe Dynamics, izveidojot uzņēmumu Matra BAe Dynamics. 1996. gadā Matra transporta nodaļa (bez Taibei līguma) pārveidota kā uzņēmums Matra Transport International, kurā 50% kapitāldaļu nopirka Vācijas Siemens. Kad Francijas valdība izsludināja elektronikas uzņēmuma Thomson privatizāciju, Matra vēlējās to iegūt, bet beigās to privatizēja Alcatel.[8]
1998. gadā AEG nopirka visas Matra MHS kapitāldaļas un to pārdēvēja par MHS SA.[5] Matra Nortel Communications pārdeva GSM termināļu pētniecības nodaļu, kas atradās Vācijas pilsētā Ulmā, Somijas Nokia.[9] 1998. gadā Siemens daļa Matra Transport International sasniedza 95%. 1999. gadā Matra Hautes Technologies un Aérospatiale, izņemot pavadoņu būvi, apvienojās uzņēmumā Aérospatiale-Matra.
2000. gadā apvienojās Aérospatiale-Matra, Vācijas DaimlerChrysler Aerospace (DASA) un Spānijas Construcciones Aeronáuticas izveidojot Eiropas mēroga korporāciju EADS. Matra Marconi Space apvienojās ar DaimlerChrysler Aerospace kosmisko nodaļu un Spānijas Computadores, Redes e Ingeniería, izveidojot uzņēmumu Astrium Satellites, kas 2003. gadā kļuva par EADS meitas uzņēmumu. 2001. gadā Nortel ieguva 100% Matra Nortel Communications kapitāldaļu. Siemens pilnībā ieguva Matra Transport International, kuru pārdēvēja par Siemens Transportation Systems. 2002. gadā Matra BAe Dynamics apvienots ar Aérospatiale Matra Missiles, izveidojot raķešu ražotāju MBDA EADS paspārnē. Pēc aerokosmisko sitēmu nodošanas EADS, atlikušais telesakaru bizness uzņēmumiem pārdots Kanādas Aastra Technologies, mobilo radiosakaru bizness — Nortel Networks, telesakaru termināļu bizness — BRIME Technologies (vēlāk Assystem), rūpniecisko risinājumu bizness — Solectron, sadzīves elektronika — Zviedrijas Doro, Matra Nortel Communications Distribution nodaļa pārdota SPIE grupai.
2003. gadā pārtraukta automašīnu Renault Espace ražošana rūpnīcā Romorantin-Lanthenay, un uzņēmums Matra Automobiles likvidēts. Tā inženierijas aktivitātes, izmēģinājumu centrs un dizaina uzņēmums D3 pārdots Itālijas autoražotājam Pininfarina.
Automašīnas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1965. līdz 1967. gadam ražota sporta automašīna Matra Djet. No 1967. līdz 1973. gadam ražota sporta automašīna Matra 530. 1969. gadā uzbūvēta Formula 1 mašīna Matra MS80.
No 1973. līdz 1980. gadam ražota sporta automašīna Matra Bagheera. No 1977. līdz 1984. gadam ražota tūristu automašīna Matra Rancho.
No 1980. līdz 1983. gadam ražota sporta automašīna Matra Murena. No 1984. līdz 2003. gadam ražots minivens Renault Espace (trīs paaudzes).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 CONSTRUCTORS: MATRA SPORTS SARL
- ↑ The History of Matra: Innovative Minivan, Sports Car Creators
- ↑ MATRA F3 history
- ↑ 4,0 4,1 4,2 MANURHIN History
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Atmel Buys MHS, Again – The Twisted History of Atmel, Temic and MHS
- ↑ Nokia Materials, 1865-2002[novecojusi saite]
- ↑ Privatization in France
- ↑ Link With Matra To Challenge U.S. : A Surprise In Deal for Thomson
- ↑ Nokia buys German GSM unit from Matra Nortel.(GSM Terminals Research and Development Unit) (Company Business and Marketing)