Marija Leiko

Marija Leiko;
portrets ar aktrises autogrāfu (1918)
Personīgā informācija
Dzimusi	1887. gada 14. augustā ; Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Mirusi	1938. gada 3. februārī (50 gadi); Butovas poligons, Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latviete

Marija Leiko (dzimusi 1887. gada 14. augustā, mirusi 1938. gada 3. februārī) bija latviešu teātra un mēmā kino aktrise. Nošautās Maskavas latviešu teātra "Skatuve" trupas dalībniece.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1887. gada 14. augustā Rīgā būvuzrauga ģimenē. Mācījās B. Reiņa meiteņu privātskolā, kuru beidza 1903. gadā. Spēlēja Jonatāna biedrības teātra trupā un "Apollo" teātrī Grīziņkalnā (1907—1908), pēc tam studēja Vīnes ķeizariskajā muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā (1909—1910). Strādāja Frankfurtes pie Mainas Jaunajā teātrī (1910—1911, 1914—1916), Leipcigas Pilsētas teātrī (1912—1914), Minhenes Kamerteātrī (1917).

1917. gadā sāka filmēties mēmajā kino un strādāja M. Reinharta aktieru trupā (1917—1920). Leiko un Lia Mara bija vienīgās starptautisku slavu un atzinību guvušās latviešu mēmā kino zvaigznes. Filmējās arī pie vācu kinoekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Murnava. Visvairāk kinolomu Leiko bija dzīvesbiedra Jāņa Gūtera (Johannes Guter) filmās.

Jau izveidojusi veiksmīgu karjeru Vācijā, bieži mēdza piedalīties izrādēs Latvijā, pamatā spēlējot Nacionālajā teātrī. Pēc Hitlera nākšanas pie varas viņa 1933. gadā pavisam atgriezās Latvijā.

Uzzinot par meitas Noras nāvi un mazmeitas piedzimšanu 1935. gadā Tbilisi, viņa ar vilcienu devās uz PSRS. Atceļā Maskavas kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu pastrādāt turienes latviešu teātrī "Skatuve". 1937. gadā, sākoties Lielajam teroram, NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros kopā ar pārējiem "Skatuves" aktieriem, radošajiem darbiniekiem un personālu apcietināta, nošauta un aprakta Butovas poligonā Piemaskavā.^[1]

Marija Leiko tautastērpā
Marija Leiko pirms un pēc apcietināšanas

Filmogrāfija

1917: Die Diamantenstiftung
1918: Das Frühlingslied
1918: Kain
1918: Die Brüder von Zaarden
1919: Lola Montez
1919: Die Frau im Käfig
1919: Freie Liebe
1919: Satanas
1919: Ewiger Strom
1920: Die Kwannon von Okadera
1921: Die rote Redoute
1921: Brandherd
1921: Am Webstuhl der Zeit
1921: Das Opfer der Ellen Larsen
1921: Die Furcht vor dem Weibe
1921: Die Frau von morgen
1921: Die Ratten
1921: Kinder der Finsternis
1922: Versunkene Welten
1922: Die Schneiderkomtess
1923: Der Schatz der Gesine Jakobsen
1923: Der Frauenkönig
1924: Dr. Wislizenus
1925: Aufstieg der kleinen Lilian
1928: Die Rothausgasse
1928: Die Räuberbande
1928: Am Rüdesheimer Schloss steht eine Linde

Attēlojums mākslā un kino

2024. gada Dāvja Sīmaņa mākslas filma "Marijas klusums".^[2] Marijas Leiko lomā aktrise Olga Šepicka.
2024. gada Artūra Dīča lugas "Skatuve ugunī" iestudējums Lauras Grozas režijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.^[3]

Piemiņa

2017. gada 14. maijā pie ēkas Maskavā uzstādīta memoriālā plāksne "Marijas Karlovnas Leiko Pēdējā adrese".^[4]

Atsauces

↑ Лейко Мария Карловна
↑ «Dāvja Sīmaņa filmai "Marijas klusums" – pasaules pirmizrāde Berlinālē». lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-22.
↑ «Skatuve uguni». Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.
↑ krievu: Москва, Оболенский переулок, дом 9, корпус 3 // Сайт «Последний адрес».

Literatūra

Zeltiņa G., Uzulniece. A. Marija Leiko. — Rīga, "Liesma", 1989.

[1] Лейко Мария Карловна

[2] «Dāvja Sīmaņa filmai "Marijas klusums" – pasaules pirmizrāde Berlinālē». lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-22.

[3] «Skatuve uguni». Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.

[4] rievu: Москва, Оболенский переулок, дом 9, корпус 3 // Сайт «Последний адрес».

[1]

[2]

[3]

[4]