Luna-25
Luna-25 Луна-25 | |||||
Luna-25 modelis | |||||
KA veids | Mēness zonde | ||||
Operators | NPO Lavočkina, Krievija | ||||
Izgatavotāji | NPO Lavočkina, KZA Kosmisko pētījumu institūts Krievija | ||||
Starts | 10.08.2023. 23:10:57 UTC | ||||
Starta vieta | Vostočnij Krievija | ||||
Nesējraķete | Sojuz-2.1b / Fregat, Krievija | ||||
Darbības ilgums | 1 gads (plānots) | ||||
Beigu datums | 19.08.2023. 11:57 UTC | ||||
NSSDC ID | 2023-118A | ||||
SCN | 57600 | ||||
Tīmekļa vietne | https://iki.cosmos.ru/missions/luna-25 | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Mēness | ||||
Programma Luna | |||||
|
Luna-25 (Луна-25) bija Krievijas Mēness nolaižamais aparāts. Projekta virsorganizācija un kosmiskā aparāta izgatavotājs bija uzņēmums NPO Lavočkina. Zinātnisko instrumentu virsorganizācija bija Krievijas Zinātņu akadēmijas Kosmisko pētījumu institūts. Zonde tika palaista 2023. gada 10. augustā. Tā nekontrolēti ietriecās Mēness virmā 19. augustā.
Projekta mērķis ir netālu no Mēness dienvidpola nosēdināt nolaižamo aparātu. Zinātniskie mērķi bija:
- ūdens un gaistošo savienojumu meklēšana Mēness polārajā gruntī, virsmas un polārā regolīta augšējā slāņa elementu un izotopu sastāva izpēte;
- eksosfēras plazmas un putekļu komponentu izpēte pie virsmas, tostarp Saules vēja mijiedarbība ar regolīta augšējo slāni.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Luna-25 tika palaista 2023. gada 10. augustā 23:10:57 UTC ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat no Vostočnija kosmodroma starta laukuma 1S.[1] 16. augustā zonde iegāja Mēness orbītā.
19. augustā 11:10 UTC tika dots impulss Luna-25 pārejai uz pirmsnosēšanās orbītu. Operācijas laikā zondē radās avārijas situācija, kas neļāva veikt manevru ar noteiktajiem parametriem. Pēdējais sakaru seanss notika 11:57 UTC. 19. un 20. augustā veiktie sakaru atjaunošanas mēģinājumi bija neveiksmīgi. Pēc provizoriskās analīzes rezultātiem kosmiskais aparāts bija nonācis neplānotā orbītā, un tas visticamāk bija ietriecies Mēness virsmu.[2] 21. augustā Roskosmos vadītājs Jurijs Borisovs paziņoja, ka korekcijas manevrā dzinējiem vajadzējis darboties 84 sekundes, bet tie ir darbojušies 127 sekundes.
Nosēšanās netālu no Mēness dienvidpola bija plānota 2023. gada 23. augustā.
Avārijas izmeklēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]3. oktobrī tika paziņoti starpnozaru komisijas provizoriskie darba rezultāti. Par visiespējamāko kļūmes avotu tā minēja borta vadības kompleksu, kam vienā datu masīvā varēja iekļūt komandas ar dažādām to izpildes prioritātēm. Uz vadības kompleksu pienāca nulles signāli no leņķa ātrumu mērīšanas bloka akselerometriem. Tas neļāva ar koriģējošo impulsu noteikt vajadzīgā ātruma brīdi un savlaicīgi izslēgt kosmiskā aprāta dzinējsistēmu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Luna-Glob mission lifts off Anatoly Zak, russianspaceweb.com
- ↑ Аппарат «Луна-25» столкнулся с Луной и разбился BBC News, 2023-08-20
- ↑ О предварительных результатах работы по выяснению причин нештатного функционирования станции «Луна-25» Роскосмос, 2023-10-03
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ЛУНА-25 Институт космических исследований
- Луна-25 / Луна-Глоб Космическая лента
- Luna 25 (Luna-Glob Lander) Gunter's Space Page