Ludvigs I

Ludvigs I Ludwig I.
Bavārijas karalis
1825. gada 13. oktobrī — 1848. gada 20. martā
Priekštecis	Maksimiliāns I Jozefs
Pēctecis	Maksimiliāns II Jozefs
Dzimis	1786. gada 25. augustā Strasbūra, Svētā Romas impērija (Francija)
Miris	1868. gada 29. februārī (81 gada vecumā) Nica, Francija
Apglabāts	Svētā Bonifācija abateja, Minhene, Vācija
Dzīvesbiedre	Saksijas-Hildburghauzenes Terēze
Bērni	9 bērni, to skaitā Maksimiliāns II Jozefs, Bavārijas Matilde Karolīne, Oto, Luitpolds, Bavārijas Aldegunde, Bavārijas Hildegarde, Bavārijas Aleksandra, Adalberts
Dinastija	Vitelsbahu dinastija
Tēvs	Maksimiliāns I Jozefs
Māte	Hesenes-Darmštates Augusta Vilhelmīne
Reliģija	katolisms
Paraksts

Ludvigs I (vācu: Ludwig I.; dzimis 1786. gada 25. augustā, miris 1868. gada 29. februārī) bija Bavārijas karalis no 1825. līdz 1848. gadam.

Ludvigs I bija pirmā Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa dēls. Jau pirms valdīšanas sākuma, mācoties universitātēs Landshutā un Getingenē, aizrāvās ar mākslu un literatūru. 1810. gada oktobrī apprecējās ar Saksijas-Hildburghauzenes hercoga meitu Terēzi. Kāzu svinības kļuva par tradicionāliem bavāriešu svētkiem, kas mūsdienās pazīstami kā "Oktoberfest".

Pēc tēva nāves kļūdams par karali, izvērsa plašu antīka stila kultūras celtņu būvniecību un izdeva ievērojamus līdzekļus mākslas darbu iepirkšanai. Pārcēla universitāti no Landshutas uz Minheni.

Iesākumā režīms Bavārijā bija liberālāks nekā tēva laikā, tomēr valdīšanas otrajā pusē Ludvigs I kļuva konservatīvāks, cita starpā atbalstot katolismu, iepretim luterticībai.

Ārpolitikā bija naidīgi noskaņots pret Napoleonu, tomēr no 1806. gada piedalījās karos kā Napoleona sabiedrotais. 1813. gadā pieslējās Sestajai koalīcijai pret Napoleonu. Ludvigs I bija spiests atteikties no troņa 1848. gada revolūciju rezultātā. Miris 1868. gadā, jau pēc dēla Maksimiliāna II Jozefa nāves, kad Bavārijas karalis bija Ludvigs II.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludvigs I.