Loki
Loki jeb Lokijs (senskandināvu: Loki) senskandināvu mitoloģijā ir āsu cilts dievs, kura rīcība bieži ir ļaunprātīga un viltīga. Loki ir gan dievs, gan jotuns. Pēc savas dabas Loki ir jokdaris. Loki prasmīgi spēj mainīt savu ārējo izskatu un dzimumu. Loki uzskata par Odina antagonistu.
Izcelsme un ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Loki ir milža Farbautija un Lauvejas dēls. Viņa sieva ir Sigina, un no tās viņam ir divi dēli — Nari un Narvi. No milzes Angrbodas Loki ir trīs bērni — dēmoniskais vilks Fenrirs, pasaules čūska Jormunganda un pazemes valstības valdniece Hēla. Pārvērties par ķēvi, Loki dzemdē arī Odina astoņkājaino zirgu Sleipniru.
Mīti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Loki saistīts ar ārkārtīgi daudziem mītiem. Pārvērties par ķēvi, viņš apmāna milzi, kurš ceļ sienas apkārt Asgardai, lai tas darbu nepabeigtu laikā un par to nesaņemtu samaksu. Kopā ar Odinu un Hēniru Loki atdzīvina pirmos cilvēkus — Asku un Emblu. Viņš arī palīdz Toram no milža Trima atgūt veseri Mjelniru. Viņš ir galvenais vainīgais Baldra nāvē.
Loki izgudrojis zvejas tīklu.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Loki |
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Loki" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|