Lihtenšteina olimpiskajās spēlēs

Lihtenšteina olimpiskajās spēlēs
SOK kods	LIE
NOK	Lihtenšteinas Olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.olympic.li
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
	1936; 1948; 1952; 1956; 1960; 1964; 1968; 1972; 1976; 1980; 1984; 1988; 1992; 1996; 2000; 2004; 2008; 2012; 2016; 2020; 2024;
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
	1936; 1948; 1952; 1956; 1960; 1964; 1968; 1972; 1976; 1980; 1984; 1988; 1992; 1994; 1998; 2002; 2006; 2010; 2014; 2018; 2022;

Lihtenšteina olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1936. gada, kad tā pirmoreiz startēja gan vasaras olimpiskajās spēlēs, gan arī ziemas olimpiskajās spēlēs. Līdz šim Lihtenšteina nav piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs — 1956. gada vasaras, 1980. gada vasaras (saistībā ar boikotu) un 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.

Lai gan pēc platības un iedzīvotāju skaita Lihtenšteina ir maza valsts, tā olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 10 olimpiskās medaļas. Visas šīs medaļas ir izcīnītas ziemas olimpiskajās spēlēs, kalnu slēpošanas sacensībās. Lihtenšteina ir vienīgā valsts, kas ir ieguvusi medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs un vienlaikus tai nav nevienas medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs. Tai ir visvairāk medaļu uz vienu valsts iedzīvotāju — 1 medaļa uz 3600 valsts iedzīvotājiem.^[1]

Lielāko daļu medaļu (7 no 10) Litenšteinai ir ieguvuši vienas ģimenes locekļi —, Hanni, Andreass Venceli un viņu māsa — Tīna Veiratere.^[2]

Dalības

Vasaras olimpiskās spēles

1896−1932 — netika pārstāvēta

1956 Melnburna — netika pārstāvēta

1980 Maskava — netika pārstāvēta

2020 Tokija — nākotnes notikums
2024 Parīze — nākotnes notikums
2028 Losandželosa — nākotnes notikums

Ziemas olimpiskās spēles

1924−1932 — netika pārstāvēta

1936 Garmiša-Partenkirhene — tika pārstāvēta
1948 Sanktmorica — tika pārstāvēta

1952 Oslo — netika pārstāvēta

1956 Kortīna d'Ampeco — tika pārstāvēta
1960 Skvoveli — tika pārstāvēta
1964 Insbruka — tika pārstāvēta
1968 Grenoble — tika pārstāvēta
1972 Saporo — tika pārstāvēta
1976 Insbruka — tika pārstāvēta
1980 Leikplesida — tika pārstāvēta
1984 Sarajeva — tika pārstāvēta
1988 Kalgari — tika pārstāvēta
1992 Albērvila — tika pārstāvēta
1994 Lillehammere — tika pārstāvēta
1998 Nagano — tika pārstāvēta
2002 Soltleiksitija — tika pārstāvēta
2006 Turīna — tika pārstāvēta
2010 Vankūvera — tika pārstāvēta
2014 Soči — tika pārstāvēta
2018 Phjončhana — tika pārstāvēta

2022 Pekina — nākotnes notikums

Sportisti

Sportistu skaits

Vasaras olimpiskās spēles

	36	48	52	60	64	68	72	76	84	88	92	96	00	04	08	12	16
Vīrieši	6	2	2	5	2	2	6	4	5	9	4	0	1	1	2	1	1
Sievietes	0	0	0	0	0	0	0	2	2	3	3	2	1	0	0	2	2
Kopā	6	2	2	5	2	2	6	6	7	12	7	2	2	1	2	3	3
Sporta veidi	3	1	1	3	1	1	4	2	3	5	4	2	2	1	2	3	2

Ziemas olimpiskās spēles

	36	48	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18
Vīrieši	4	10	8	3	6	8	3	6	4	7	11	6	9	5	7	3	3	2	2
Sievietes	0	0	0	0	0	1	1	3	3	3	2	1	1	3	1	2	1	1	1
Kopā	4	10	8	3	6	9	4	9	7	10	13	7	10	8	8	5	4	3	3
Sporta veidi	2	2	2	1	2	2	2	3	2	3	3	2	3	2	2	2	2	2	2

Sportistu sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem

Vasaras olimpiskās spēles

Sporta veids	36	48	52	60	64	68	72	76	84	88	92	96	00	04	08	12	16
Džudo	—	—	—	—	—	—	1	3	2	4	2	1	1	—	—	—	—
Jāšana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	—	—	—	—	—	—
Peldēšana	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	2
Riteņbraukšana^{[Р 1]}	1	—	2	1	—	—	1	—	—	3	2	—	—	—	—	—	—
Šaušana	3	—	—	2	—	—	2	—	—	1	1	—	1	1	1	—	—
Teniss	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	1
Vieglatlētika	2	2	—	2	2	2	—	3	3	3	2	1	—	—	1	1	—
Vingrošana^{[Р 2]}	—	—	—	—	—	—	1	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Sporta veids	36	48	52	60	64	68	72	76	84	88	92	96	00	04	08	12	16

Piezīmes:

↑ Iekļauts BMX, kalnu, šosejas un treka riteņbraukšana
↑ Iekļauta mākslas, sporta un tramplīna vingrošana

Ziemas olimpiskās spēles

Sporta veids	36	48	56	60	64	68	72	76	80	84	88	92	94	98	02	06	10	14	18
Bobslejs	2	5	2	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	—	—
Distanču slēpošana	—	—	—	—	—	—	—	1	—	1	3	1	2	2	2	1	—	1	1
Kalnu slēpošana	2	5	6	3	3	6	3	5	5	8	9	6	7	6	6	4	2	2	2
Kamaniņu braukšana	—	—	—	—	3	3	1	3	2	1	1	—	1	—	—	—	—	—	—

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs

Kopā	0	0	0	0	—
Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
1936 Berlīne	0	0	0	0	—
1948 Londona	0	0	0	0	—
1952 Helsinki	0	0	0	0	—
1960 Roma	0	0	0	0	—
1964 Tokija	0	0	0	0	—
1968 Mehiko	0	0	0	0	—
1972 Minhene	0	0	0	0	—
1976 Monreāla	0	0	0	0	—
1984 Losandželosa	0	0	0	0	—
1988 Seula	0	0	0	0	—
1992 Barselona	0	0	0	0	—
1996 Atlanta	0	0	0	0	—
2000 Sidneja	0	0	0	0	—
2004 Atēnas	0	0	0	0	—
2008 Pekina	0	0	0	0	—
2012 Londona	0	0	0	0	—
2016 Riodežaneiro	0	0	0	0	—
2020 Tokija	0	0	0	0	—

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs

Kopā	2	2	6	10	34
Spēles	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā	Rangs
1936 Garmiša-Partenkirhene	0	0	0	0	—
1948 Sanktmorica	0	0	0	0	—
1956 Kortīna d'Ampeco	0	0	0	0	—
1960 Skvoveli	0	0	0	0	—
1964 Insbruka	0	0	0	0	—
1968 Grenoble	0	0	0	0	—
1972 Saporo	0	0	0	0	—
1976 Insbruka	0	0	2	2	2
1980 Leikplesida	2	2	0	4	6
1984 Sarajeva	0	0	2	2	16
1988 Kalgari	0	0	1	1	16
1992 Albērvila	0	0	0	0	—
1994 Lillehammere	0	0	0	0	—
1998 Nagano	0	0	0	0	—
2002 Soltleiksitija	0	0	0	0	—
2006 Turīna	0	0	0	0	—
2010 Vankūvera	0	0	0	0	—
2014 Soči	0	0	0	0	—
2018 Phjončhana	0	0	1	1	28
2022 Pekina	0	0	0	0	—

Medaļas pa ziemas sporta veidiem

Kopā	2	2	6	10
Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Kalnu slēpošana	2	2	6	10

Medaļnieki

Ziemas olimpiskajās spēles

Medaļa	Sportists(-i)	Spēles	Sporta veids	Disciplīna
Bronza	Villijs Frommelts	1976 Insbruka	Kalnu slēpošana	Vīrieši, slaloms
Bronza	Hanni Vencela	1976 Insbruka	Kalnu slēpošana	Sievietes, slaloms
Zelts	Hanni Vencela	1980 Leikplesida	Kalnu slēpošana	Sievietes, milzu slaloms
Zelts	Hanni Vencela	1980 Leikplesida	Kalnu slēpošana	Sievietes, slaloms
Sudrabs	Hanni Vencela	1980 Leikplesida	Kalnu slēpošana	Sievietes, nobrauciens
Sudrabs	Andreass Vencels	1980 Leikplesida	Kalnu slēpošana	Vīrieši, milzu slaloms
Bronza	Andreass Vencels	1984 Sarajeva	Kalnu slēpošana	Vīrieši, milzu slaloms
Bronza	Urzula Konceta	1984 Sarajeva	Kalnu slēpošana	Sievietes, slaloms
Bronza	Pauls Frommelts	1988 Kalgari	Kalnu slēpošana	Vīrieši, slaloms
Bronza	Tīna Veirātere	2018 Phjončhana	Kalnu slēpošana	Sievietes, supergigants

Karognesēji

Karognesēji, kas nesuši karogus olimpisko spēļu atklāšanas ceromonijās.

Vasaras olimpiskajās spēles

Spēles	Karognesējs	Sporta veids
1936 Berlīne	Oskars Ospelts	Vieglatlētika
1948 Londona
1952 Helsinki
1956 Melnburna
1960 Roma	Aloizs Bihels	Vieglatlētika
1964 Tokija	Aloizs Bihels	Vieglatlētika
1968 Mehiko
1972 Minhene	Eduards fon Falcs-Feins
1976 Monreāla
1980 Maskava
1984 Losandželosa	Manuela Marksere	Vieglatlētika
1988 Seula	Ivonna Elkuha	Riteņbraukšana
1992 Barselona	Manuela Marksere	Vieglatlētika
1996 Atlanta	Birgita Blūma	Džudo
2000 Sidneja	Olivers Geizmans	Šaušana
2004 Atēnas	Olivers Geizmans	Šaušana
2008 Pekina	Marsels Tšops	Vieglatlētika
2012 Londona	Stefānija Vogta	Teniss
2016 Riodežaneiro	Jūlija Haslere	Peldēšana

Ziemas olimpiskajās spēles

Spēles	Karognesējs	Sporta veids
1936 Garmiša-Partenkirhene
1948 Sanktmorica	Kristofs Frommelts	Distanču slēpošana
1956 Kortīna d'Ampeco	Eduards fon Falcs-Feins	Bobslejs
1960 Skvoveli
1964 Insbruka
1968 Grenoble
1972 Saporo
1976 Insbruka	Urzula Konceta	Kalnu slēpošana
1980 Leikplesida	Petra Vencela	Kalnu slēpošana
1984 Sarajeva	Ginters Merksers	Kalnu slēpošana
1988 Kalgari	Andi Vencels	Kalnu slēpošana
1992 Albērvila	Birgita Hēba-Batlinera	Kalnu slēpošana
1994 Lillehammere	Markuss Haslers	Distanču slēpošana
1998 Nagano	Tamāra Šādlere	Kalnu slēpošana
2002 Soltleiksitija	Marko Bihels	Kalnu slēpošana
2006 Turīna	Džesika Valtere	Kalnu slēpošana
2010 Vankūvera	Ričards Vunders	Bobslejs
2014 Soči	Tīna Veirātere	Kalnu slēpošana
2018 Phjončhana	Marko Pfifners	Kalnu slēpošana

Skatīt arī

Atsauces

↑ Nevill Manning. «Medals per Capita». medalspercapita.com, 2018. gada 16. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 17. februāris.
↑ Graham Dunbar. «Liechtenstein skier Tina Weirather follows in her family's rich Olympic tradition». Courier Islander (Campbell River, British Columbia). Associated Press, 2013. gada 23. decembris. Skatīts: 2014. gada 24. janvāris.

Ārējās saites

«Liechtenstein». International Olympic Committee.
«Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
«Liechtenstein». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 17. jūnijā. Arhivēts 2020. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[3] Iekļauts BMX, kalnu, šosejas un treka riteņbraukšana

[4] Iekļauta mākslas, sporta un tramplīna vingrošana

[1] Nevill Manning. «Medals per Capita». medalspercapita.com, 2018. gada 16. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 17. februāris.

[2] Graham Dunbar. «Liechtenstein skier Tina Weirather follows in her family's rich Olympic tradition». Courier Islander (Campbell River, British Columbia). Associated Press, 2013. gada 23. decembris. Skatīts: 2014. gada 24. janvāris.

[1]

[2]

[Р 1]

[Р 2]