Lielā armija (Francija)
 Napoleona Bonaparta emblēma | |
| Valsts |
 Francijas Pirmā impērija |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks |
1804–1808 1812 1813–1814 |
| Pakļautība | Napoleons Bonaparts |
| Daļa no | Francijas impērijas armija |
| Karaspēka veids | Armija |
| Krāsas | Le Tricolore |
| Karavīru skaits | 600 000 vīru maksimālajā sastāvā 1812. gadā (pirms iebrukuma Krievijā) no 2 175 335 vīriešiem, kas kopumā no 1805. līdz 1813. gadam bija iesaukti Francijas impērijas armijā. |
| Devīze | Valeur et Discipline[1] |
| Komandieri | |
| Komandieri | Napoleons Bonaparts, Kārlis XIV Juhans, Luijs Nikolā Davū, Žans Lanns, Žaks Makdonalds, Joahims Mirats, Mišels Nejs, Juzefs Poņatovskis |
Lielā armija (franču: Grande Armée) bija Napoleona Bonaparta armijas vienības nosaukums 1805-1808. un 1811-1814. gadā. Pretēji izplatītajam priekšstatam, šis nosaukums neattiecas uz Napoleona impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā.
Otrā Lielā armija sāka veidoties 1811. gada janvārī-februārī, piedalījās 1812., 1813. un 1814. gada kampaņās un tika izformēta 1814. gadā ar Senāta dekrētu par Napoleona gāšanu.
Armijas izcelsme, sastāvs, veidošanās stadijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielās armijas ietvaros līdz 1805. gadam tika organizēti 7 armijas korpusi, no kuriem katrā sākotnēji bija 2-4 kājnieku divīzijas, vieglās kavalērijas brigāde vai divīzija, 36-40 artilērijas vienības, sapieru vienības un aizmugures vezumnieku furgoni. Spēku sastāvs ļāva korpusam veikt neatkarīgas kaujas operācijas izolēti no galvenās armijas, tādējādi korpuss veidoja operatīvo taktisko pamatvienību. Korpusa komandierim bija maršala vai divīzijas ģenerāļa dienesta pakāpe. Korpusa lielums varēja svārstīties no 20 līdz 70 tūkstošiem karavīru, taču sastāvs vienmēr palika līdzsvarots, tas ir, tas ietvēra visu veidu karaspēku: kājniekus, kavalēriju, artilēriju un armijas apgādi. Korpusa sistēma nodrošināja augstu stratēģiskās elastības pakāpi un ļāva radīt lokālu skaitlisko pārākumu pār ienaidnieku īstajā laikā un vietā.
Papildus galvenajam armijas korpusam Napoleons veidoja arī kavalērijas rezervi, kas sastāvēja no divām kirasieru divīzijām (tās atbalstīja 24 artilērijas vienības) un 4 dragūnu divīzijām. Kopējais skaits bija 22 tūkstoši cilvēku. Tika izveidota arī artilērijas rezerve, kurā ietilpa gandrīz ceturtā daļa no armijas ugunsspēka ar lielu skaitu 12 mārciņu lielgabalu.
Kavalērijas un artilērijas rezerves sāka veidot ģenerālis Bonaparts 1796. gadā, un 1800. gadā rezerves armija jau tika organizēta, pamatojoties uz sākotnējiem armijas korpusa principiem.
Lielajā armijā 1805. gada septembrī bija aptuveni 180 tūkstoši cilvēku[2]. Līdz 1807. gada aprīlim, pateicoties sabiedroto karaspēka pievienošanai, to skaits pieauga līdz 300 tūkstošiem cilvēku. 1812. gadā pret Krieviju vien tika mobilizēti ne mazāk kā 379 tūkstoši cilvēku.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://web.archive.org/web/20191030101817/http://www.warflag.com/napflags/flaghtml/fr1804_1.htm
- ↑ Соколов О. В.. Аустерлиц. Наполеон, Россия и Европа 1799—1805 гг. Т. 2. С. 152.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielā armija.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|