Libānas ciedrs
| Libānas ciedrs Cedrus libani | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Dzimta | Priežu dzimta (Pinaceae) |
| Ģints | Ciedri (Cedrus) |
| Suga | Libānas ciedrs (C. libani) |
 Libānas ciedrs Vikikrātuvē | |
Libānas ciedrs (Cedrus libani) ir ciedru ģints koku suga. Dabā sastopams Mazāzijas kalnos. Aug kalnu apvidos, līdz 1300 — 2000m virs jūras līmeņa, veidojot mežus. Reizēm pārējās ciedru sugas tiek uzskatītas par Libānas ciedru pasugām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koki aug līdz 40m. augstumā. Jaunajiem kociņiem konusveidīga lapotne, kokiem pieaugot, tā izplešas platumā. Vecajiem kokiem lapotne iegūst lietussarga formu. Jaunie dzinumi kaili vai nedaudz pūkaini. Skujas tumši zaļas, līdz 4 cm. garas, cietas, četršķautnainas, sakārtotas pušķos pa 30-40 skujām. Čiekuri atsevišķi, gaiši-brūni, līdz 10 cm. garumā un 4 cm. diametrā, muciņveidīgi. Nogatavojas trešajā gadā. Sēklas 15-18 mm lielas, riekstveidīgas, čiekurā saglabā dīgtspēju līdz 20 gadiem. Sēklas nav ēdamas.
Aug lēnām, salīdzinot ar citām ciedru sugām, visvairāk mīl gaismu un panes aukstumu. Iztur aukstumu līdz -30°С. Sausumizturīgs, nav prasīgs pret augsnēm (aug arī kaļķainās augsnēs), bet cieš no pārmērīga mitruma. Ilgdzīvotājs. Daži koki ir jau 1500 — 2000 gadu veci.
Izmantošana un selekcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Libānas ciedra koksne ir izturīga un viegla, samērā mīksta un aromātiska, bez sveķu ieslēgumiem. Pateicoties savām īpašībām koksne tiek lietota kuģubūvē un zemūdens konstrukcijām, celtniecībā, kā arī mēbeļu ražošanā.
Libānas ciedrs tiek arī plaši kultivēts un izmantots pilsētu apzaļumošanā. Eiropā to sāka kultivēt no 1683. gada. Ir selekcionētas vairākas koka šķirnes ('Beacon Hill', 'Glauca', 'Pendula', 'Nana', 'Sargentii' u.c.). Koki tiek stādīti individuāli vai grupās. Sēklas dīgst bez iepriekšējas sagatavošanas, tomēr stratifikācija no +3 līdz +5 °C 14 diennakšu laikā paātrina dīgšanu un paaugstina dīgtspēju.
Kultūrvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Libānas ciedrs bija pazīstams no seniem laikiem. Libānā tas ir īpašā cieņā. Tas ir Libānas simbols un rotā, gan Libānas karogu, gan ģerboni. Kādreiz Libānas teritoriju sedza milzīgi Libanas ciedru meži. Par tiem ir minēts arī Bībelē (80 vietās). „Ar valgumu pildās Tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis” (Ps 104:16). No Libānas ciedriem tika taisīts Dāvida nams, Sālamana pils un Jeruzalemes templis. No tiem taisīja feniķiešu ātrgaitas tirdzniecības kuģus, tie plaši kalpoja kā tirgus prece. Rezultātā Libānas meži tika izcirsti. Pašlaik Libānā ir palikušas tikai divas ciedru audzes pie Bšarres un Barukas. Tur tagad ir izveidots nacionālais rezervāts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Libānas ciedrs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)