Lesja Ukrainka (ukraiņu: Леся Українка, īstajā vārdā Larisa Kosača-Kvitka (ukraiņu: Лари́са Петрівна Ко́сач-Квітка); dzimusi 1871. gada 13. februārī, mirusi 1913. gada 19. jūlijā) bija ukraiņu dzejniece, dramaturģe, rakstniece, tulkotāja, publiciste un sabiedriskā darbiniece. Folkloras vācēja, pārvaldīja desmit valodas.
Dzimusi Volīnijā, jurista un rakstnieces ģimenē, mājās pulcējās ukraiņu sabiedriskie un mākslas darbinieki. Pirmo dzejoli Lesja Ukrainka uzrakstīja deviņu gadu vecumā. No 12 gadu vecuma publicējās. 1893. gadā Ļvivā (tolaik Austroungārijā, jo Krievijā publikācijas ukrainiski bija aizliegtas) tika publicēts Ukrainkas pirmais dzejoļu krājums "Uz dziesmu spārniem" (На крилах пісень). Viņa smagi slimoja ar kaulu tuberkulozi, tāpēc bieži ārstējās ārzemēs un Krievijā. Ukrainka bija opozīcijā cara režīmam. 1902. gadā ukrainiski tulkojusi Komunistiskās partijas manifestu. 1907. gadā uz neilgu laiku arestēta. Mirusi Gruzijā, apglabāta Kijivā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lesja Ukrainka.
