Kuraišīti

Kuraišīti (arābu: قُرَيْشٍ, qurayš, izrunā: /qu.rajʃ/) bija arābu cilšu savienība, kurai bija liela loma Arābijas pussalā pirms islāma un agrīnajā islāma periodā. Šo cilšu savienību veidoja 10 nozīmīgi klani. Kuraišīti dzīvoja galvenokārt Mekā, kas tajā laikā bija svarīgs tirdzniecības un reliģijas centrs. Kuraišīti bija pazīstami kā Kaabas aizbildņi un tās apkārtnes tirgotāji. Vienā no kuraišītu klaniem — Hāšimu klānā — piedzima un uzauga islāma pravietis Muhameds, islāma dibinātājs. Islāma rašanās rezultātā kuraišītu cilšu savienība sadalījās starp tiem, kas pieņēma islāmu, un tiem, kas pretojās, radot plašu politisko un sociālo spriedzi reģionā. Konflikti starp Muhameda sekotājiem un kuraišītu eliti ietekmēja ne tikai Arābijas pussalas vēsturi, bet arī turpmāko islāma attīstību.

Kuraišīti bija zināmi ar savu diplomātiju un militāro stratēģiju, kas veicināja ilgstošu tās ietekmi reģionā. Pēc islāma izplatīšanās kuraišīti ieņēma nozīmīgas lomas gan reliģiskajā, gan politiskajā pārvaldē. No šīs cilšu savienības ir nākuši Umajādu un Abāsīdu kalifātu valdnieki.

Mūsdienās kuraišītu etniskā identitāte lielākoties saistīta ar vēsturisku un reliģisku nozīmi, taču viņu mantojums joprojām tiek pētīts islāma vēstures un kultūras studijās.