Pāriet uz saturu

Kristers Aparjods

Vikipēdijas lapa
Kristers Aparjods
Kristers Aparjods 2018. gadā
Personas dati
Dzimis 1998. gada 24. februārī (26 gadi)
Valsts karogs: Latvija Sigulda, Latvija
Tautība latvietis
Augums 195 cm
Svars 105 kg
Izglītība
Augstskola LSPA
Ģimnāzija Murjāņu sporta ģimnāzija
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Kamaniņu braukšana
Treneris Mārtiņš Rubenis
Aiva Aparjode
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (2018, 2022)
Medaļas 1 bronza (stafetē)
Labākais sasniegums 5. vieta (individuāli)
 
Medaļas
Pārstāvot: Valsts karogs: Latvija Latvija
Kamaniņu braukšana
Ziemas olimpiskās spēles
Bronza Pekina 2022 Komandu stafete
Pasaules čempionāts
Sudrabs Soči 2020 komandu stafete
Bronza Oberhofa 2023 komandu stafete
Bronza Altenberga 2024 sprints
Bronza Altenberga 2024 komandu stafete
Eiropas čempionāts
Zelts Sanktmorica 2022 komandu stafete
Zelts Sigulda 2023 komandu stafete
Sudrabs Sanktmorica 2022 vieninieki
Bronza Oberhofa 2019 vieninieki
Bronza Lillehammere 2020 komandu stafete
Bronza Sigulda 2023 vieninieki

Kristers Aparjods (dzimis 1998. gada 24. februārī) ir latviešu kamaniņu braucējs. Pasaules un Eiropas čempionātu medaļu ieguvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs stafetē 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Viņa māte Aiva Aparjode ir bijusī kamaniņu braucēja, pēc karjeras beigām — trenere. Arī māsa Kendija nodarbojas ar kamaniņu braukšanu.[1] No kamaniņu sporta brīvajā laikā nodarbojas arī ar orientēšanās sportu, kas bija pirmais sporta veids, kurā Kristers trenējies.[2][3]

Ar kamaniņu sportu nodarbojas kopš 2006. gada. 2013.—2014. gada Pasaules kausā jauniešiem izcīnīja uzvaru kopvērtējumā, nākamajā sezonā ieņēma 16. vietu junioru ieskaitē.

2015. gada Pasaules čempionātā Siguldā pieaugušo konkurencē ieņēma 25. vietu. 2015. gada Pasaules čempionātā junioriem stafetē Latvijas komandas sastāvā kļuva par Pasaules čempionu, savukārt Eiropas čempionātā junioriem stafetē izcīnīja sudraba medaļu.

2016. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu un Eiropas čempionātā junioriem bronzas medaļu individuālajās sacensībās.[4] 2016. gada Jaunatnes olimpiskajās spēlēs kļuva par čempionu individuālajās sacensībās.

2017. gada Pasaules čempionātā junioriem Siguldā kļuva par Pasaules čempionu, kā arī izcīnīja sudraba godalgu Eiropas čempionātā junioriem individuālajās sacensībās. 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā vieninieku sacensībās ieņēma 11. vietu, startēja arī stafetē, kopā ar Latvijas komandu izcīnot 6. vietu.

2019. gada februārī Oberhofā pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos individuālajās sacensībās, izcīnot trešo vietu. Tas bija vienlaikus arī Eiropas čempionāts, kurā tika izcīnīta bronzas medaļa.[5] 2020. gada Pasaules čempionātā Soču trasē izcīnīja sudraba medaļu Latvijas komandas sastāvā stafetē.[6] 2020. gada decembrī kritienā Oberhofas trasē guva kājas kaula lūzumu un bija spiests izlaist atlikušo sezonas daļu.[7]

2021. gada Pasaules kausa 3. posmā Sočos K. Aparjods guva uzvaru,[8] kas bija viņa karjeras pirmā uzvara Pasaules kausa posmā. 2022. gada janvārī viņam šo panākumu izdevās atkārtot, gūstot uzvaru Pasaules kausa posmā Siguldas trasē. 2022. gada Eiropas čempionātā Sanktmoricas trasē izcīnīja sudraba medaļu, bet komandu stafetē kopā ar Elīnu Ievu Vītolu un divnieku, kurā startēja Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, izcīnīja zeltu.[9]

2022. gada Pekinas olimpisko spēļu stafetes braucienā kopā ar Elīzu Tīrumu un divnieku M. Bots un R. Plūme izcīnīja bronzas medaļu, savukārt individuālajās sacensībās K. Aparjods ieņēma 5. vietu, kas bija augstākā starp Latvijas kamaniņu braucējiem.

2023. gada 8. janvārī izcīnīja uzvaru Pasaules kausa posmā Siguldā, labojot trases rekordu.[10] Arī komandu stafetē tajā pašā posmā tika gūta uzvara. Nākamajā posmā, kas arī norisinājās Siguldas trasē un vienlaikus bija Eiropas čempionāts, Aparjods izcīnīja bronzas medaļu.[11] Komandu stafetē, startējot tādā pašā sastāvā kā pirms gada, atkārtoti kļuva par Eiropas čempionu.[12] 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā ieņēma piekto vietu gan sprintā, gan vieninieku pamatsacensībās, bet komandu stafetē kopā ar māsu Kendiju un divnieku Bots/Plūme izcīnīja bronzas medaļu.[13]

2023.—2024. gada sezonā Pasaules kausa posmos vieniniekos izcīnīja divas uzvaras — sestajā posmā Oberhofā un sezonas pēdējā posmā Siguldā.[14][15] Pasaules kausa kopvērtējumā ieņēma trešo vietu sprintā un otro vietu vieniniku ieskaitē, tāpat otro vietu izcīnīja arī absolūtajā kopvērtējumā.[16] 2024. gada Pasaules čempionātā Altenbergā izcīnīja bronzas medaļas sprintā un komandu stafetē, bet vieninieku pamatsacensībās krita un otrajam braucienam nekvalificējās.

Olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vieta Vieninieki Stafete
2018 Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana 11. 6.
2022 Valsts karogs: Ķīna Pekina 5. 3.

Pasaules čempionāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vieta Vieninieki Sprints Stafete
2019 Valsts karogs: Vācija Vinterberga 12. 5.
2020 Valsts karogs: Krievija Soči 5. 7. 2.
2023 Valsts karogs: Vācija Oberhofa 5. 5. 3.
2024 Valsts karogs: Vācija Altenberga 34. 3. 3.

Eiropas čempionāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vieta Vieninieki Stafete
2018 Valsts karogs: Latvija Sigulda 8.
2019 Valsts karogs: Vācija Oberhofa 3.
2020 Valsts karogs: Norvēģija Lillehammere 9. 3.
2022 Valsts karogs: Šveice Sanktmorica 2. 1.
2023 Valsts karogs: Latvija Sigulda 3. 1.
2024 Valsts karogs: Austrija Insbruka 4. 4.

Pasaules kausa kopvērtējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sezona Kopējā ieskaite Vieninieki Sprints
2017.—2018. 15.
2018.—2019. 15.
2019.—2020. 10.
2020.—2021. 22. 26. 15.
2021.—2022. 3. 4. 4.
2022.—2023. 6. 4. 14.
2023.—2024. 2. 2. 3.
  1. «Aparjodu dzimta». sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 9. februārī.
  2. LOF. «Kristers Aparjods. Pirmais orientierists ar olimpisko medaļu!».
  3. Latvijas čempionāts orientēšanās sportā LSM
  4. «Kristers Aparjods». LOV. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. februārī. Skatīts: 2016. gada 17. februārī.
  5. «Aparjods negaidīti izcīna Eiropas čempionāta bronzas medaļu». sportacentrs.com. 2019. gada 9. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. janvārī.
  6. «Latvijai sudrabs pasaules čempionātā kamaniņu sportā, Krievijai - fiasko». sportacentrs.com. 2020. gada 16. februāris. Skatīts: 2022. gada 27. janvārī.
  7. «Aparjodam kājas kaula lūzums un apdraudēts sezonas turpinājums». sportacentrs.com. 2020. gada 15. decembris. Skatīts: 2022. gada 27. janvārī.
  8. Kamaniņu braucējs Aparjods izcīna uzvaru Pasaules kausa trešajā posmā LSM
  9. «Latvija sev veiksmīgo Eiropas čempionātu pabeidz ar triumfu stafetē». sportacentrs.com. 2022. gada 23. janvāris. Skatīts: 2022. gada 27. janvārī.
  10. «Aparjods divas reizes labo trases rekordu un sagādā Latvijai vēl vienu zeltu Siguldā». sportacentrs.com. 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvārī.
  11. «Siltais ledus pieviļ mājiniekus - Aparjodam EČ bronza, Bērziņam sestā vieta». sportacentrs.com. 2023. gada 14. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvārī.
  12. «Latvijas stafetes komanda apspēlē individuālos zeltus nolasījušos vāciešus». sportacentrs.com. 2023. gada 15. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvārī.
  13. «Latvijas stafetes komanda no PČ Oberhofā atvadās ar bronzu». sportacentrs.com. 2023. gada 29. janvāris. Skatīts: 2023. gada 29. janvārī.
  14. «Kamaniņu braucējs Aparjods triumfē Oberhofā, stafetē Latvijas komandai otrā vieta». lsm.lv. 2024. gada 11. februāris. Skatīts: 2024. gada 25. septembrī.
  15. «Kamaniņbraucēji Vītola un Aparjods uzvar Pasaules kausa izskaņā Siguldā, stafetē Latvijai sudrabs». lsm.lv. 2024. gada 3. marts. Skatīts: 2024. gada 25. septembrī.
  16. «Trīs Kristāla globusu ieguvējs kamaniņu sportā Aparjods: Atslēga ir stabilitāte». lsm.lv. 2024. gada 6. marts. Skatīts: 2024. gada 25. septembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]