Dzimis 1864. gadā Kauņas guberņas latviešu ģimenē.
Kopš 1885. gada dienēja Krievijas Impērijas armijā. Pabeidza Viļņas karaskolu un Pēterpils ģenerālštāba akadēmiju. Kara dienestā iestājās 1885. gadā Jelgavā. Līdz 1905. gadam darbojās kā virsnieks Kaunā, vēlāk kā mācības spēks Kijivas karaskolā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā, kur jau 1917. gadā ieguva ģenerāļa dienesta pakāpi. Pasaules karā komandēja 17. Arhangeļskas kājnieku pulku, 15. Sibīrijas brigādi, vēlāk divīziju. Krievijas pilsoņu karā karoja vispirms Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā, bet vēlāk Deņikina karaspēkā.[3]
Latvijas valsts pasludināšanas laikā dzīvoja Kijivā, bet 1919. gadā Kaukāzā. Latvijā atgriezies 1922. gadā aprīlī un iestājies kara ministrijas dienestā. Sākumā darbojies uz brīva līguma pamata vecāko virsnieku kursos. Kopš 1924. gada dienējis Latvijas armijā, kur darbojies štāba (armijas štāba priekšnieks 1924—1925) un akadēmiskajā darbā. Buivids bija autors vairākām grāmatām par militāro tēmu.[4] 1928. gadā demobilizēts sakarā ar vecuma cenzu. Miris 1937. gada 2. aprīlī Jūrmalā. Apbedīts Rīgā Meža kapos.[5]
