Izsauksmes vārds jeb interjekcija (latīņu: interiectiō, cēlies no intericiō — ‘iemest starpā’) ir vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kuri ir nelokāmi un kuri pauž jūtas, gribu, pievērš uzmanību. Izsauksmes vārdi teikumos nav to locekļi. Tie tikai pastiprina emocionalitāti vai pauž ar skaņām kādas parādības attēlojumu.[1] Rakstībā izsauksmes vārdi teikumā tiek atdalīti ar komatiem. Tie visbiežāk ir teikuma sākumā, bet var atrasties arī citur. Izsauksmes vārdi dalās trīs grupās:[1]
vārdos, kas pauž sajūtas, piemēram, "ak", "au", "fui", "urrā" un tā tālāk;
vārdos, kas pauž gribu, piemēram, "hallo", "klau", "nū", "skat" un tā tālāk; pie šiem vārdiem pieder arī pieklājības frāzes, piemēram, "labdien!", "sveiks!"
vārdos, kas atdarina dabā dzirdamas skaņas, piemēram, "čiv", "kikerigū", "mū", "ņau" un tā tālāk.
