Igauņi
- Šis raksts ir par tautu Eiropā. Par ciemu Vidzemē skatīt rakstu Igauņi (Vecpiebalgas pagasts).
 Igauņi Igaunijas apriņķos, % | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| ~1,1 miljons | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|
 Zviedrija (23 000)[nepieciešama atsauce] | |
| Valodas | |
| igauņu, setu | |
| Reliģijas | |
| luterānisms (lai gan lielāka daļa igauņu ir nereliģiozi) | |
Igauņi (igauņu: eestlased) ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā. Igauņu valoda pieder somugru valodu grupas Baltijas somu atzaram un ir līdzīga kaimiņu somu, līvu, karēļu, ingru, setu, vepsu, votu un sāmu valodām.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latviešu vārds "igauņi" ir atvasināts no Ugandi zemes nosaukuma, kas bija galvenā Tālavas latgaļu kaimiņzeme. Igauņu valodā šobrīd lietotais vārds "eesti" cēlies no ģermāņu valodās lietotā Baltijas jūras austrumu piekrastē dzīvojošo tautu apzīmējuma Eisten ("austrumnieki"). To savā pirmajā ģermāņu cilšu aprakstā lietojis jau Tacits 98. gadā m.ē. : "Aistu ciltīm ir svēbu tērpi un paražas, taču to valoda ir tuvāka britu valodai". Krievu hronikās lietotais igauņu cilšu apzīmējums ir "čudi" (чудь, "savādnieki").[4]
Igauņu pašnosaukums līdz pat 19. gadsimta nacionālajai atmodai bija maarahvas, vārds eestlased sāka lietot tikai akadēmiski izglītoto igauņu nacionālās Atmodas darbinieku iespaidā.[4]
Latvijas igauņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz pat Vidzemes guberņas pastāvēšanas laikam etniskā robeža starp latviešu un igauņu apdzīvotajām zemēm nebija skaidri noteikta. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas, bet īpaši pēc 1860. gada igauņu zemnieki iegādājās zemi tagadējā Latvijas teritorijā un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, Valkā, Valmierā un citās pilsētās. Lielāks skaits igauņu dzīvoja tagadējos Valmieras un Valkas novados, bet arī Alūksnes, Smiltenes un Gulbenes novados, kur viņi tika dēvēti par leiviem. Pēc Latvijas—Igaunijas robežas nospraušanas 1920. gadā Latvijā dzīvojošo igauņu skaits samazinājās. Pēc 1920. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 8700 igauņu, visvairāk Valkas un Alūksnes apkārtnē (4100), ap Valmieru (1600) un Rīgā (1600). 1935. gadā Latvijas Republikā dzīvoja tikai 6900 igauņi (0,4% no iedzīvotāju skaita). Pēc Latvijas okupācijas igauņu biedrība un skolas tika likvidētas. Igauņu skaits samazinājās no 4600 1959. gadā līdz 3300 1989. gadā.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Iedzīvotāju statistika Arhivēts 2012. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Igauņi ir lielākā Somijas imigrantu grupa Arhivēts 2011. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Kanādas-Igaunijas attiecības Arhivēts 2013. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ 4,0 4,1 Seto Zeterbergs. Igaunijas vēsture. Rīga : Latvijas Mediji, 2018. 35.—36. lpp. ISBN 978-9934-15-446-1.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igauņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Atskaņu hronika par igauņiem (latviski)
 | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |