IXPE
| IXPE | |||||
 | |||||
| KA veids | rentgenstaru orbitālā observatorija | ||||
| Operators | NASA,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | Ball Aerospace, ASVOHB,  Itālija | ||||
| Bāzes platforma | BCP-100 | ||||
| Starts | 09.11.2021. 06:00 UTC | ||||
| Starta vieta | Kenedija Kosmosa centrs LC-39A ASV | ||||
| Nesējraķete | Falcon 9 Block 5, ASV | ||||
| Darbības ilgums | 2 — 3 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2021-121A | ||||
| SCN | 49954 | ||||
| Tīmekļa vietne | https://ixpe.msfc.nasa.gov/ | ||||
| Enerģija | saules baterijas | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | LEO | ||||
| Slīpums | 0,2° | ||||
| Periods | 96,3 min | ||||
| Apogejs | 579 km | ||||
| Perigejs | 593 km | ||||
| Programma Explorer | |||||
| |||||
IXPE jeb Imaging X-ray Polarimetry Explorer jeb Explorer 97 jeb SMEX-14 ir orbitālā observatorija, kas pēta rentgenstaru polarizāciju. Šis ir ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) un Itālijas kosmosa aģentūras (ASI) kopējs projekts. Tā ir daļa no NASA Explorer programmas. Kosmisko aparātu orbītā palaida 2021. gada 9. decembrī.
Mērķi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]IXPE pēta astronomijas objektus un ļauj kartēt melno caurumu, neitronu zvaigžņu, pulsāru, supernovu atlieku, magnetāru, kvazāru un aktīvo galaktiku kodolu magnētiskos laukus. Šo objektu apkārtējās vides augstas enerģijas rentgenstarojums var būt polarizēts — svārstīties noteiktā virzienā. Pētot rentgena staru polarizāciju, var atklāt šo objektu fiziku un gūt ieskatu par augstas temperatūras vidi, kurā tie rodas.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Observatorija tika izgatavota uz Ball Aerospace & Technologies platformas BCP-100 bāzes.
IXPE ir trīs identiski teleskopi, kas paredzēti kosmisko rentgena staru polarizācijas mērīšanai. Katra sistēma darbojas neatkarīgi, lai nodrošinātu dublēšanu, un to veido spoguļa moduļa komplekts, kas fokusē rentgena starus uz polarizācijas jutīgu attēlveidošanas detektoru. 4 m fokusa attālums tiek sasniegts, izmantojot izvēršamu strēli. Polarizācijas jutīgo detektoru izgudroja un izstrādāja Itālijas zinātnieki no Istituto Nazionale di AstroFisica (INAF) un Istituto Nazionale di Fisica Nucleare (INFN), un to finansēja ASI.[1]
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]IXPE tika palaists 021. gada 9. novembrī 06:00 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 no Kenedija Kosmosa centra starta laukuma LC-39A. Observatoriju ievadīja 540 km apļveida orbītā ar slīpumu 0,2°.
2022. gada 11. janvārī tika publicēts supernovas atlieku Kasiopeja A pirmās gaismas attēls.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IXPE NASA Marshall Space Flight Center (angliski)
- IXPE Overview NASA (angliski)
- IXPE ASI (angliski)
- IXPE (SMEX 14, Explorer 97) Gunter Dirk Krebs (angliski)
- IXPE n2yo.com, orbītas parametri