Habla kosmiskais teleskops
Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista 1990. gada 24. aprīlī un atrodas Zemā Zemes orbītā. Observatorija nosaukta ASV astronoma Edvīna Habla vārdā. Tas ir NASA un ESA kopīgs projekts. Habla kosmiskais teleskops ir viens no četriem NASA lielo observatoriju kosmiskajiem aparātiem.
Teleskopa spoguļa izmērs ir 2,4 metri. Tas darbojas ultravioletajā, redzamās gaismas un tuvajā infrasarkanajā spektrā. Habla teleskopa atrašanās ārpus Zemes atmosfēras dod lielas priekšrocības attiecībā pret Zemes teleskopiem, jo uzņemtie attēli nav izplūduši atmosfēras dēļ, nav atmosfēras izkliedētās fona gaismas. Habla teleskops var veikt novērojumus ultravioletajā gaismā, kuru absorbē ozona slānis. Kopš Habla kosmiskā teleskopa palaišanas 1990. gadā, tas ir kļuvis par visnozīmīgāko instrumentu astronomijas vēsturē.
Tiek plānots, ka Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) kalpos par galveno Habla kosmiskā teleskopa zinātniskās pētniecības pēcteci. Tas tika palaists 2021. gada 25. decembrī.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Habla kosmiskais teleskops sastāv no trīs daļām:
- Optical Telescope Assembly (OTA) — optiskās sistēmas, kurā ietilpst primārais un sekundārais spogulis,
- zinātniskās aparatūras,
- sistēmu tehniskais nodalījums, kurā atrodas precīza orientācijas un stabilizācijas sistēma, kā arī dzinējiekārta.
No mikrometeorītiem un Saules stariem optisko sistēmu aizsargā īpaši ekrāni. Gaisma no novērojamā objekta nokļūst teleskopā pa ieejas atveri un atstarojas no primārā spoguļa, kas atrodas optiskās sistēmas aizmugurējā daļā. No spoguļa stari fokusējas mazākā sekundārajā spogulī, kas atrodas priekšgalā. Tālāk stari iziet cauri atverei primarajā spogulī un nokļūst zinātniskās aparatūras nodalījumā.
Elektroenerģiju nodrošina divi saules bateriju paneļi.
Palaišana un apkopes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Habla teleskops tika palaists 1990. gada 24. aprīlī ar Space Shuttle Discovery misijā STS-31. Teleskopa apkopei tika rīkotas piecas kosmoplānu misijas, lai nomainītu nolietojušos mezglus un uzlabotu instrumentus. Tā uzturēšanā tika iztērēti 2 miljardi dolāru.[1]
Trešajā misijā 1999. gadā tika nomainīti visi seši Habla teleskopa žiroskopi un arī sprieguma regulatori baterijās. Tam tika pievienots arī ātrāks vadības dators, jutīga sekošanas iekārta, datu ierakstīšanas iekārta un radio raidītājs. Šo apkopi pabeidza 24. decembrī.[2] 2000. gada 10. janvārī Habla teleskops atsāka savu darbību, pēc vairākkārtējām jauno iekārtu pārbaudēm.
2009. gadā kosmoplāns Atlantis veica pēdējo, piekto apkopes misiju, lai nodrošinātu teleskopa darbību vēl uz 5 gadiem. Tomēr teleskops turpina darboties vēl ilgāk. Paredzams, ka teleskops beigs pastāvēt laika posmā no 2030. līdz 2040. gadam.[3]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Astronomija tīklā - orbitālās observatorijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. decembrī. Skatīts: 2007. gada 11. decembrī.
- ↑ «Astronomija tīklā - Habla kosmiskais teleskops atkal ierindā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 8. septembrī. Skatīts: 2007. gada 11. decembrī.
- ↑ «Four years after final service call, Hubble Space Telescope going strong». CBS News.
Šis ar Zemes mākslīgajiem pavadoņiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|