Francis fon Štuks

**Francis fon Štuks**
Francis fon Štuks
	"Pašportrets ateljē" (1905)
Pilnais vārds	Franz von Stuck
Dzimis	1863. gada 23. februārī; Vācu savienība, Bavārija, Tetenveiza
Miris	1928. gada 30. augustā (65 gadu vecumā); Minhene, Vācija
Tautība	vācietis
Nozares	gleznotājs, skulptors
Mākslas virziens	simbolisms

Francis fon Štuks (vācu: Franz von Stuck, dzimis 1863. gada 23. februārī Tetenveizā Bavārijā, miris 1928. gada 30. augustā Minhenē) bija vācu gleznotājs un skulptors, simbolisma pārstāvis.

Francis fon Štuks dzimis Tetenveizas ciemā dzirnavnieka ģimenē. Mācījies arodskolā Pasavā (1875—1877), tad Minhenes Mākslas skolā (1878—1881), līdz uzsācis studijas Minhenes Mākslas akadēmijā, kur pievērsies netradicionālu, jaunu tehniku un izteiksmes līdzekļu meklējumiem. Šajā laikā Štuks piedalījies dažādu grāmatu ilustrēšanā; pirmos nopietnos panākumus viņš guvis ar ilustrācijām humoristiskajam nedēļas izdevumam Fliegende Blätter ("Lidojošās lapas"). Kā gleznotājs Štuks atzinību guvis ar gleznu "Paradīzes sargs" (Der Wächter des Paradieses, 1889), par ko Minhenes Stikla pils ikgadējā izstādē saņēmis zelta medaļu.

Štuks bijis viens no Minhenes Secesijas dibinātājiem (1892). No 1895. gada Štuks bijis Minhenes Mākslas akadēmijas profesors (pasniedzis arī Vasilijam Kandinskim un Paulam Klē); 1906. gadā viņš iecelts dižciltīgo kārtā.

Francis fon Štuks ietekmējies no Arnolda Beklīna, arī no citiem simbolisma pārstāvjiem, kā arī no Prerafaelītu brālības māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski, erotiski, arī kristīgi motīvi un tēmas. Viņa pazīstamākie darbi ir gleznas "Sfinksa" (Die Sphinx, 1889), "Lucifers" (Luzifer, 1890), "Grēks" (Die Sünde, 1893), "Karš" (Der Krieg, 1894), "Sīzifs" (Sisyphus, 1920), "Judīte un Holoferns" (Judith und Holofernes, 1926), statuja "Karojošā amazone" (Kämpfende Amazone, 1897) u.c.

Miris 1928. gada 30. augustā Minhenē. Lai arī 20. gs. sākumā bija ļoti populārs un atzīts mākslinieks ar daudziem skolniekiem, pēc Pirmā pasaules kara zaudēja popularitāti, jo simbolisma māksla bija kļuvusi vecmodīga. Tikai 20. gs 60. gados pieaugošā interese par jūgendstila periodu atgrieza popularitāti arī Štuka darbiem.