Diktators

20. gadsimta diktatori Staļins, Hitlers, Pinočets, Mao Dzeduns, Musolīni, Kims Irsens

Diktators (latīņu: dictāre - teikt, diktēt, dot priekšrakstus) ir cilvēks, kurš uzspiež savu gribu citiem un koncentrē visas valsts varas pārvaldes funkcijas savās rokās, bieži apejot likumdošanu un ierobežojot pilsoņu tiesības, nodibinot diktatūru.

Diktatori parasti tiek pie varas ar spēka, apvērsuma, militārās varas vai ārkārtas stāvokļa palīdzību un bieži vien izveido represīvas valdības sistēmas. Viņu valdīšana var būt atbalstīta ar propagandu, politisku vardarbību, kontrolētiem plašsaziņas līdzekļiem un cenzūru.

Mūsdienās diktatūra var būt dažādu formu — sākot no autoritāriem režīmiem, kur valsts vara ir vienas personas vai nelielas grupas kontrolē, līdz pat totalitāriem režīmiem, kuros valdība kontrolē visas dzīves jomas, tostarp privāto dzīvi, ekonomiku, ideoloģiju un kultūru. Diktatori bieži vien cenšas uzturēt savu varu, izmantojot politisko represiju, valsts drošības aparātu, izmaiņas konstitūcijā un pastāvīgu ārkārtas stāvokli.

Vēsturiski labi zināmi diktatori ir, piemēram, Napoleons Bonaparts, Josifs Staļins, Benito Musolīni, Ādolfs Hitlers, Mao Dzeduns un citi. Diktatūras var pastāvēt gan kreisās, gan labējās politiskās ideoloģijās, un to ilgums un sekas var ievērojami atšķirties atkarībā no valsts un laika perioda.