Digitalizācija

Digitalizācija (no angļu: digitization) ir informācijas pārveidošanas process no analogā formāta ciparu formātā. Plašākā nozīmē digitalizācija ietver digitālo tehnoloģiju izmantošanu dažādās dzīves un darbības jomās, kas noved pie uzņēmējdarbības procesu, sociālās mijiedarbības un sabiedrisko pakalpojumu pārveidošanas. Digitalizācijai ir būtiska nozīme informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībā.

Digitalizācijai ir izšķiroša nozīme datu apstrādē, glabāšanā un pārraidē, jo tā viegli apstrādā dažādu formātu datus ar lielu efektivitāti. Lai gan analogie dati parasti ir stabilāki, digitālos datus ir iespējams vieglāk koplietot un piekļūt. Digitālos datus teorētiski var izplatīt bezgalīgi daudz reizes bez zudumiem, ja vien tos pēc vajadzības migrē uz jauniem, stabiliem formātiem.[6] Šis potenciāls ir novedis pie institucionāliem digitalizācijas projektiem, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi un strauju izaugsmi digitālās saglabāšanas jomā.

Dažreiz digitalizāciju un digitālo saglabāšanu uzkstata par vienu un to pašu. Taču digitalizācija bieži vien ir būtisks pirmais solis digitālajā saglabāšanā. Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citas atmiņas iestādes digitalizē priekšmetus, lai saglabātu trauslos materiālus un izveidotu vairāk piekļuves punktu mecenātiem. Tas rada problēmas informācijas profesionāļiem, un risinājumi var būt tikpat dažādi kā iestādes, kas tos ievieš. Daži analogie materiāli, piemēram, audio un video lentes, tuvojas sava dzīves cikla beigām, un ir svarīgi tos digitalizēt, pirms iekārtu novecošanās un datu nesēja pasliktināšanās padara datus neatgūstamus.

Ar digitalizāciju ir saistītas problēmas un sekas, tostarp laiks, izmaksas, kultūras vēstures problēmas un taisnīgas platformas izveide vēsturiski marginalizētām balsīm. Daudzas digitalizācijas iestādes izstrādā savus risinājumus šīm problēmām.

Masveida digitalizācijas projektiem gadu gaitā ir bijuši dažādi rezultāti, taču dažas iestādes ir guvušas panākumus. Lai gan e-grāmatas ir mazinājušas to drukāto grāmatu pārdošanu, 2017. gadā veikts pētījums norādīja, ka šīs grāmatas ir paredzētas dažādām mērķauditorijām un lietošanas gadījumiem. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 1400 universitātes studentu, tika atklāts, ka fiziskā literatūra ir vairāk piemērota intensīvām studijām, savukārt e-grāmatas sniedz izcilu pieredzi nesteidzīgai lasīšanai.

Digitalizācija sākās līdz ar datoru izgudrošanu 20. gadsimta vidū, kad pirmo reizi kļuva iespējams datus uzglabāt un apstrādāt digitāli.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Digitalizācija.