Daudzspurzivjveidīgās

Daudzspurzivjveidīgās Polypteriformes Bleeker, 1859
Senegālas daudzspure (Polypterus senegalus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Starspurzivis (Actinopterygii)
Klase	Kladistijas (Cladistia)
Kārta	Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes)
Daudzspurzivjveidīgās Vikikrātuvē

Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas. Šī ir samērā sena zivju grupa ar vairākām devona daivspurzivīm raksturīgām morfoloģiskajām īpašībām. Tāpēc sākotnēji šīs zivis tika pieskaitītas pie daivspurzivīm kā atsevišķa kladistiju kārta. Pašreiz kladistiju grupa ir pieskaitīta starspurzivīm. Daudzspurzivjveidīgo fosilās formas ir zināmas no vēlā krīta perioda. Visas mūsdienu daudzspurzivjveidīgās pārstāv tikai viena daudzspurzivju dzimta ar divām ģintīm un 14 sugām.

Morfoloģija

Zivju maksimālais garums var sasniegt 1,2 metrus, taču lielākajai sugu daļai tas nepārsniedz 30 cm. Astes spura dificerkāla, augšējā daiva bez zvīņām. Ķermeni klāj ganoīda zvīņas. Amficētie skriemeļi ir pārkauljušies, kā arī ir labi attīstītas kaula ribas. Daļēji pārkaulojusies smadzeņu kapsula, kuru klāj ādas kauli. Mute atrodas galvas galā. Nav kaula staru, kas balsta žaunu vāka membrānu. Ir saglabājušies šļāktuvītes rudimenti. Atšķirībā no citām starspurzivīm krūšu spuru pamatnes, līdzīgi kā daivspurzivīm, ir gaļīgas, taču to skelets atšķiras no daivspurzivju krūšu spurām. Daudzspurzivjveidīgo krūšu spuru skeletu veido divi nūjiņkauli, starp kuriem atrodas skrimšļa plātnīte, pie kuras pievienojas radiālijas. Muguras spuru veido 5—18 mazas spuriņas, kas arī atspoguļojas kārtas nosaukumā. Daudzspurzivjveidīgajām ir ļoti specifisks peldpūslis. To veido divi nodalījumi (liels labais un mazs kreisais). Abi šie nodalījumi ir savienoti ar barības vadu ar kopēju kanālu un papildus žaunām faktiski kalpo par elpošanas orgānu (plaušām). Turklāt, atšķirībā no divējādelpojošām zivīm, tām nav hoānu (iekšējo nāsu). Zarnā ir attīstīts spirāliskais vārstulis, bet sirdī arteriālais konuss. Ir attīstīta pakaļējā dobā vēna. No plaušu pūslīša atejošā plaušu vēna ieplūst aknu vēnā.

Ekoloģija un vairošanās

Daudzspurzivis dzīvo tropiskās Āfrikas ezeros un upēs. Visbiežāk uzturas klusos, ūdensaugiem bagātos līčos. Dienu pavada uz grunts, atbalstoties uz krūšu spurām. Medības uzsāk krēslā. Barībai lieto tārpus, gliemjus, sīkas zivis. Brīžiem paceļas ūdens virspusē, ieelpojot "plaušās" gaisu. Nārsto lietus periodā, uzplūdu joslās. Olas ir sīkas (līdz 1,3 mm diametrā) un pēc iznēršanas pielīp pie zemūdens augiem. Kāpuriem ir labi attīstītas krūšu spuras un lielas plūksnainas ārējās žaunas (pa vienai katrā pusē).

Sistemātika

Sistemātikas pamatā ņemts Lund 2000 un Gayet, Meunier & Werner, 2002

• kārta: Polypteriformes Bleeker 1859

• ģints: †Latinopollia Meunier and Gayet 1998

• †Latinopollia suarezi (Meunier & Gayet 1996) Meunier & Gayet 1998

• ģints: †Dagetella Gayet & Meunier 1991

• †Dagetella sudamericana Gayet & Meunier 1991

• ģints: †Bartschichthys Gayet & Meunier 1996 [Bartschia Gayet & Meunier 1996 non Rehder 1943]

• †B. arnoulti (Gayet & Meunier 1996) [Bartschia arnoulti Gayet & Meunier 1996]
• †B. napatensis Werner & Gayet 1997
• †B. tubularis (Gayet & Meunier 1996) [Bartschia tubularis Gayet & Meunier 1996]

• ģints: †Sudania Werner & Gayet 1997

• †S. gracilis Werner & Gayet 1997
• †S. oblonga Werner & Gayet 1997

• ģints: †Saharichthys Werner & Gayet 1997

• †S. nigeriensis (Gayet & Meunier 1996) [Sainthilairia nigeriensis Gayet & Meunier 1996]
• †S. africanus (Gayet & Meunier 1996) [Sainthilairia africana Gayet & Meunier 1996]

• ģints: †Sainthilairia Gayet & Meunier 1996

• †S. beccussiformis Gayet & Meunier 1996
• †S. elongata Werner & Gayet 1997
• †S. falciformis Gayet & Meunier 1996
• †S. grandis Gayet & Meunier 1996
• †S. intermedia Werner & Gayet 1997

• ģints: †Inbecetemia Werner & Gayet 1997

• †I. torta (Gayet & Meunier 1996) [Sainthilairia torta Gayet & Meunier 1996]
• †I. tortissima (Gayet & Meunier 1996) [Sainthilairia tortissima Gayet & Meunier 1996]

• ģints: †Nagaia Werner & Gayet 1997

• †Nagaia extrema Werner & Gayet 1997

• dzimta: Polypteridae Lacépède 1803 sensu stricto

• ģints: †Bawitius Grandstaff et al. 2012

• †Bawitius bartheli (Schaal 1984) Grandstaff et al. 2012 [Polypterus bartheli Schaal 1984]

• ģints: †Serenoichthys Dutheil 1999

• †Serenoichthys kemkemensis Dutheil 1999

• ģints: Erpetoichthys Smith 1865 [Calamoichthys Smith 1866]

• Erpetoichthys calabaricus J.A.Smith, 1865

• ģints: Polypterus Lacepède 1803

• Polypterus ansorgii Boulenger, 1910
• Polypterus bichir Lacépède, 1803
• Polypterus congicus Boulenger, 1898
• Polypterus delhezi Boulenger, 1899
• Polypterus endlicheri Heckel, 1847
• Polypterus mokelembembe Schliewen & Schäfer, 2006
• Polypterus ornatipinnis Boulenger, 1902
• Polypterus palmas Ayres, 1850
• Polypterus polli J. P. Gosse, 1988
• Polypterus retropinnis Vaillant, 1899
• Polypterus senegalus Ž. Kivjē, 1829
• Polypterus teugelsi Britz, 2004
• Polypterus weeksii Boulenger, 1898

(†) - izmirušu organismu grupa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daudzspurzivjveidīgās.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)