Darba pierādījums

Datorikā darba pierādījums (angļu: Proof-of-Work) ir ekonomisks pasākums cīņai ar pakalpojumatteices uzbrukumiem, mēstulēm un citiem uzbrukumiem tīkliem, kur pakalpojuma pieprasītājam tiek likts veikt kādu darbu pirms pakalpojuma saņemšanas, kas parasti tam maksā datora procesora laiku. Konceptu izgudroja Sintija Dvorka (Cynthia Dwork) un Moni Naors (Moni Naor) 1993. gadā un publicēja žurnāla rakstā.^[1] Termins "Darba pierādījums" pirmo reizi tika lietots Markusa Jakobsona (Markus Jakobsson) un Ari Juels 1999. gada publikācijā.^[2] Vēsturisks darba pierādījuma piemērs, kur naudai (maiņas līdzeklim) vērtību piešķir paveiktais darbs, ir gliemežvāku nauda Zālamana salās.

Šādām sistēmām ļoti svarīga ir asimetrija - darbam jābūt salīdzinoši grūti paveicamam no pakalpojuma pieprasītāja puses, bet ļoti viegli pārbaudāmam no pakalpojuma sniedzēja puses.

Uz darba pieradījumu balstītu sistēmu piemēri ir Bitcoin un Hashcash.

Atsauces

↑ Dwork, Cynthia; Naor, Moni (1993). "Pricing via Processing, Or, Combatting Junk Mail, Advances in Cryptology". CRYPTO’92: Lecture Notes in Computer Science No. 740 (Springer): 139–147.
↑ Jakobsson, Markus; Juels, Ari (1999). "Proofs of Work and Bread Pudding Protocols". Communications and Multimedia Security (Kluwer Academic Publishers): 258–272.

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Dwork, Cynthia; Naor, Moni (1993). "Pricing via Processing, Or, Combatting Junk Mail, Advances in Cryptology". CRYPTO’92: Lecture Notes in Computer Science No. 740 (Springer): 139–147.

[2] Jakobsson, Markus; Juels, Ari (1999). "Proofs of Work and Bread Pudding Protocols". Communications and Multimedia Security (Kluwer Academic Publishers): 258–272.

[1]

[2]