Pāriet uz saturu

Dabiskā izlase

Vikipēdijas lapa
Žubītes no Čārlza Darvina darba "Sugu izcelšanās". Dažādās Galapagu salu vietās mītošajām žubītēm ir atšķirīga knābju forma, kas ir pielāgojusies galvenajai barībai, ko tās, dzīvojot atšķirīgās salu vietās, var atrast.

Dabiskā izlase ir pakāpenisks evolūcijas process, kura gaitā noteiktas bioloģiskās īpašības kļūst mazāk izplatītas, ja tās zaudē pielietojuma nozīmi, savukārt citas — izdevīgākas — īpašības kļūst biežāk sastopamas populācijā. Tā ļauj dzīvajiem organismiem pielāgoties mainīgajiem vides apstākļiem, veidojot jaunas īpašības, kas palielina to izdzīvošanas un vairošanās iespējas.[1]

Šis process balstās uz ģenētisko daudzveidību populācijas ietvaros, ko nodrošina mutācijas un gēnu kombinācijas — tās rada atšķirības starp indivīdiem. Bez šādām atšķirībām dabiskajai izlasei nebūtu "izejmateriāla", no kā izvēlēties, tāpēc ģenētiskā daudzveidība ir viens no galvenajiem nosacījumiem evolūcijas norisei.

Terminu “dabiskā izlase” ieviesa Čārlzs Darvins savā 1859. gada darbā "Sugu izcelšanās". Tajā viņš aprakstīja arī dzimumizlasi — ar to saprot spēju pielāgoties ne tikai izdzīvošanai, bet arī vairošanās panākumiem, piemēram, caur pievilcību partnerim vai konkurentu pārspēšanu.

Laika gaitā dabiskās izlases rezultātā veidojas adaptācijas — organisma īpašības, kas uzlabo tā piemērotību konkrētai videi. Piemēram, leduslāčiem ir biezs, balts apmatojums un tauku slānis, kas palīdz uzturēt ķermeņa siltumu un kalpo kā maskēšanās sniegotā vidē. Savukārt tuksneša augiem, piemēram, kaktusiem, lapas ir reducētas adatās, lai mazinātu ūdens zudumu karstā un sausā vidē.[1]

Ja adaptācija ilgstoši norit konkrētā virzienā, īpaši nemainīgos apstākļos, tā var novest pie specializācijas. Tas nozīmē, ka organisms kļūst ārkārtīgi piemērots šaurai ekoloģiskai nišai. Piemēram, koalas ir pielāgojušās, lai barotos gandrīz tikai ar eikalipta lapām, kas ir toksiskas vairumam citu dzīvnieku. Līdzīgi — daži tauriņu kāpuri spēj attīstīties tikai uz noteikta auga, kas ierobežo to izplatību, bet vienlaikus mazina konkurenci. Lai arī specializācija var paaugstināt izdzīvošanas iespējas noteiktā vidē, tā arī padara sugas ievainojamākas strauju vides pārmaiņu gadījumā.[2]

  1. 1,0 1,1 «What is natural selection? | Natural History Museum». www.nhm.ac.uk (angļu). Skatīts: 2025-05-04.
  2. «Specialist species | ecology | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2025-05-04.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]