Bredlijs Viginss

**Bredlijs Viginss**
*Bradley Wiggins*
	Bredlijs Viginss 2011. gadā
Personas dati
	Bredlijs Marks Viginss
Dzimis	1980. gada 28. aprīlī (44 gadi); Ģente, Beļģija
Augums	190 cm
Svars	77 kg
Iesauka	Wiggo
Komandas informācija
Disciplīna	šoseja un treks
Braucēja tips	vispusīgs
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
2001; 2002–2003; 2004–2005; 2006–2007; 2008; 2009; 2010–2015; 2015–2016	Linda McCartney Racing Team; Française des Jeux; Crédit Agricole; Cofidis; Team High Road; Garmin-Slipstream; Team Sky; WIGGINS
Lielākās uzvaras
	Lielās tūres Tour de France uzvara kopvērtējumā (2012) 2 posmi (2012) Giro d'Italia 1 posms (2010) Daudzdienu sacensības Critérium du Dauphiné (2011, 2012) Herald Sun Tour (2009) Parīze-Nica (2012) Parīze-Nica (2012) Klasiskās un viendienas sacensības Lielbritānijas čempionāts individuālajā braucienā (2009, 2010, 2014) Lielbritānijas čempionāts grupas braucienā (2011)
Medaļas
Pārstāvot: Apvienotā Karaliste
Šosejas riteņbraukšana
Vasaras olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts
Treka riteņbraukšana
Vasaras olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts
Pārstāvot: Anglija
Nāciju Sadraudzības spēles

Bredlijs Marks Viginss, (angļu: Bradley Marc Wiggins; dzimis 1980. gada 28. aprīlī, Ģentē, Beļģijā) ir bijušais Lielbritānijas treka un šosejas riteņbraucējs. Viginss karjeru sāka trekā, kur specializējās iedzīšanā un medisonā. 2012. gadā B. Viginss uzvarēja prestižākajā daudzdienu velobraucienā Tour de France, kā arī 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs individuālajā braucienā. Ar izcīnītām septiņām olimpiskajām medaļām pēc 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm viņš apsteidza airētāju Stīvu Redgreivu, ierindojoties otrajā vietā visu laiku medaļām bagātāko britu sportistu sarakstā.^[2] Pavisam drīz viņam nācās šo rekordu dalīt ar Krisu Hoju, kurš arī 2012. gadā ieguva savu septīto olimpisko medaļu.^[3] 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Viginss ieguva savu astoto medaļu un piekto zeltu, kad uzvarēja komandu iedzīšanā Lielbritānijas komandas sastāvā.^[4]

Karjera

B. Viginss guva izcilus sasniegumus treka riteņbraukšanā: 2000. gada olimpiskajās spēlēs viņš ieguva bronzas medaļu, nākamajās spēlēs Atēnās jau trīs medaļas, bet Pekinā 2008. gadā divas zelta medaļas. Šosejas riteņbraukšanā viņš par profesionāli kļuva jau 2002. gadā, bet viņa līdzdalību ierobežoja startēšana trekā līdz pat 2007. gadam.

Pēc 2008. gada Olimpiskajām spēlēm Viginss uz laiku pārtrauca dalību treka sacensībās, lai koncentrētos šosejas riteņbraukšanai. Sākotnēji uzskatīts par individuālā brauciena speciālistu un vispusīgu braucēju, Viginss pierādīja savas spējas kā daudzdienu brauciena kopvērtējuma titula kandidāts, kad viņš ierindojās ceturtajā vietā 2009. gada Tour de France, kas bija atkārtots labākais britu braucēju sasniegums velobrauciena vēsturē. 2010. gadā viņš kļuva par jaunizveidotās Team Sky komandas līderi. Lielākās viņa uzvaras ir bijušas 2011. un 2012. gada Critérium du Dauphiné un 2012. gada velobraucienā Parīze-Nica. Viginss finišēja trešais 2011. gada Vuelta a España, kļūstot par vienu no trim britu braucējiem, kuri spējuši nokļūt uz pjedestāla Lielajās tūrēs. Pēc desmit dienām Viginss ieguva sudraba medaļu individuālajā braucienā Pasaules čempionātā Kopenhāgenā. Viginss bija arī daļa no komandas, kura palīdzēja Markam Kevendišam uzvarēt šī paša čempionāta grupas braucienā.

2012. gada Tour de France B. Viginss startēja kā viens no pretendentiem uz uzvaru kopvērtējumā. Pēc 7. posma, kas bija viens no pirmajiem vidēji augstu kalnu posmiem, viņš kļuva par velobrauciena līderi, pārsvaru nostiprinot individuālajā braucienā (10. posms), kurā izcīnīja savā karjerā pirmo Tour de France etapa uzvaru. Pēc uzvaras otrajā braucienā ar atsevišķu startu (19. posms), B. Viginsa izredzes kļūt par velobrauciena uzvarētāju kļuva neapstrīdamas un dienu vēlāk viņš kļuva par pirmo britu velobraucēju, kas uzvarējis Tour de France. Viņš piedalījās 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kur guva uzvaru individuālajā braucienā, tādējādi kļūstot par pirmo riteņbraucēju, kas vienā gada uzvarējis gan Tour de France, gan Olimpiskajās spēlēs.

Atsauces

↑ «Athlete Biography – WIGGINS Bradley». Beijing Olympics official website. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2012. gada 12. martā.
↑ «Sir Chris Hoy wins sixth Olympic gold medal with keirin victory». BBC. Skatīts: 2012. gada 13. augustā.
↑ Matt Slater. «Sir Chris Hoy wins sixth Olympic gold medal with keirin victory». BBC Sport (BBC), 2012. gada 7. augusts. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.
↑ Nigel Wynn. «Great Britain pushed to limit to win gold in Olympic men’s team pursui». Cycling Weekly. Skatīts: 2016. gada 16. augusts.

Sporta tituli
Priekštecis: Keidels Evanss	Tour de France uzvarētājs 2012	Pēctecis: Kriss Frūms
Rekordi
Priekštecis: Alekss Dausets	UCI stundas rekords (54,526 km) 2015. gada 7. jūnijs — 2019. gada 16. aprīlis	Pēctecis: Viktors Kampenārtss

[Beijing-1] «Athlete Biography – WIGGINS Bradley». Beijing Olympics official website. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2012. gada 12. martā.

[2] «Sir Chris Hoy wins sixth Olympic gold medal with keirin victory». BBC. Skatīts: 2012. gada 13. augustā.

[hoy-3] Matt Slater. «Sir Chris Hoy wins sixth Olympic gold medal with keirin victory». BBC Sport (BBC), 2012. gada 7. augusts. Skatīts: 2013. gada 24. februāris.

[4] Nigel Wynn. «Great Britain pushed to limit to win gold in Olympic men’s team pursui». Cycling Weekly. Skatīts: 2016. gada 16. augusts.

[1]

[2]

[3]

[4]