Bonaire

Eilandgebied Bonaire
Teritorio Insular di Boneiru
Eilandgebied Bonaire; Teritorio Insular di Boneiru Bonaires salas apgabals
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Volkslied van Bonaire;
	Location of Bonaire
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Krālendeika; 12°15′N 68°28′W / 12.250°N 68.467°W
Valsts valodas	nīderlandiešu, papiamento (neoficiāla)
Valdība
Nīderlandes Antiļu salu apgabals
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	ASV dolārs ($) (USD)
Laika josla	(UTC-4)
Interneta domēns	.an, .nl
Tālsarunu kods	+599

Bonaire, arī Bonera^[1] (nīderlandiešu: Bonaire, papjamento: Boneiru), oficiāli Bonaires salas apgabals ir salu valsts Ziemeļamerikā, Karību reģionā. Atrodas Nīderlandes Antiļām piederošā salā Mazajās Antiļu salās pie Venecuēlas krastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Krālendeika. Bonaires salu teritorijā ietilpst arī neapdzīvotā Mazā Bonaire. Salu kopējā platība ir 294 km², bet iedzīvotāju skaits ir apmēram ap 18 tūkstošiem. Kopš 2010. gada 10. oktobra ir iekļauta Nīderlandes sastāvā.

Vēsture

Spāņi Amerigo Vespuči un Alonso de Oheda atklāja Bonairi 1499. gadā un pasludināja to par Spānijas īpašumu. Spāņu valdīšanas laikā salas pamatiedzīvotāji tika paverdzināti un izvesti uz Espanjolu un ap 1526. gadu sala bija kļuvusi gandrīz neapdzīvota. Tādēļ tā laika gubernators nodibināja lopkopības plantācijas un atgrieza indiāņus.

1633. gadā Bonairi iekaroja holandieši un sala nonāca Nīderlandiešu Rietumindijas kompānijas īpašumā. Holandieši zaudēja kontroli pār salu divas reizes, vienreiz no 1800. līdz 1803. gadam un otrreiz no 1807. līdz 1815. gadam, kad salās valdīja briti.

1954. gadā Bonaire ieguva pašpārvaldes tiesības Nīderlandes Antiļu sastāvā. Sakarā ar Nīderlandes Antiļu izformēšanu 2010. gada 10. oktobrī Bonaire kļuva par speciālo municipalitāti Nīderlandes sastāvā.