Baltazars
| Baltazars | |
|---|---|
 "Baltazara dzīres", Rembrants | |
| troņmantinieks | |
| Priekštecis | Nabonīds |
| Pēctecis | valsti iekaroja Kīrs Lielais |
|
| |
| Dzimšanas dati | 580. g. p.m.ē. |
| Dzīves vieta | Jaunbabilonija |
| Miršanas dati | 539. g. p.m.ē. |
Baltazars, arī Baltasars, Belzacars (no akadiešu Bēl-šarra-uṣur — 'Bel, sargi valdnieku') bija Jaunbabilonijas valdnieka Nabonīda vecākais dēls un troņmantinieks.
Baltazars Bībelē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bībeles Daniēla grāmatā Baltazars saukts par pēdējo Babilonijas haldiešu valdnieku, aprakstītas Baltazara sarīkotās pēdējās dzīres, kurās ēšanai un dzeršanai izmantoti svētie trauki, kurus no Jeruzalemes tempļa izvedis Nabonīds. Naktī, dzīru laikā, kāda roka uz sienas uzrakstījusi vārdus "mene mene tekel uparsin", kurus Daniēls skaidro kā Dieva paziņojumu par Baltazara un viņa valsts drīzu bojāeju. Tajā pašā naktī Baltazars nogalināts un Babiloniju pakļāvusi Persija.
Pēc šī Bībeles sižeta radies vārdu savienojums "Baltazara dzīres".
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |