Pāriet uz saturu

Amūras leopards

Vikipēdijas lapa
Amūras leopards
Panthera pardus orientalis (Schlegel, 1857)
Amūras leopards
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ĢintsPanteras (Panthera)
SugaLeopards (P. pardus)
PasugaAmūras leopards (P. p. orientalis)
Izplatība
Vēsturiskais (oranžs) un mūsdienu (zils) izplatības areāls
Amūras leopards Vikikrātuvē

Amūras leopards (Panthera pardus orientalis, arī Sibīrijas leopards, Tālo Austrumu leopards vai Korejas leopards) ir leoparda pasuga, kas sastopama Krievijas Federācijas Piejūras novadā, Ķīnas ziemeļos un Korejas pussalā. Šī ir retākā no leoparda pasugām un retāk sastopamā suga no visiem lielajiem kaķiem uz planētas. Tas ir iekļauts IUCN Sarkanajā grāmatā kā kritiski apdraudēts, jo 2007. gadā tika lēsts, ka Krievijas dienvidaustrumos un Ķīnas ziemeļaustrumos dzīvoja tikai apmēram 19–26 savvaļas leopardi.

2015. gadā tika lēsts, ka Krievijā un Ķīnā dzīvoja mazāk nekā 60 dzīvnieku.[1] No 2014. līdz 2015. gadam veiktajās slazdu kameru apsekojumos tika atklāti 92 dzīvnieki 8398 km² lielā pārrobežu zonā gar Krievijas un Ķīnas robežu.[2] 2023. gadā populācija tiek lēsta uz 128–130 jaunuļiem un pieaugušiem indivīdiem.[3]

Citi savvaļas dzīvnieki, maitēdāji un plēsēji, nerada leopardam īpašas briesmas vai spēcīgu konkurenci cīņā par pārtiku. Viņam visbīstamākie ir mājas suņi, kas ir gan leoparda mednieki, gan barības konkurenti.

Cilvēki kaitē Amūras leopardu populācijai, ar malumedniecību iznīcinot dzīvniekus, ar kuriem leopards barojas, un iznīcinot mežu teritorijas, kurās tas dzīvo. Turklāt leopardi saskaras ar negatīvajām inbrīdinga sekām, kas rodas pasugas mazās populācijas dēļ.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amūras leopardam ir slaids un ļoti elastīgs ķermenis, kas ir muskuļots, iegarens, nedaudz saspiests no sāniem. Aste ir gara, veidojot vairāk nekā pusi no visa ķermeņa garuma. Kājas ir salīdzinoši īsas, bet spēcīgas. Priekšējās kājas ir spēcīgas un platas. Nagi ir gaiši, vaska krāsā, sānos saspiesi, stipri izliekti, ļoti asi. Uz priekšējām ķepām to garums gar ārējo loku sasniedz 55 mm. Aizmugurējo pēdu nagi ir mazāki un mazāk asi. Nav dzimumdimorfisma kā tāda, un seksuālās atšķirības izpaužas tikai mazākā ķermeņa izmērā un smalkākā mātīšu galvaskausa struktūrā.

Pieaudzis dzīvnieks Kolčesteras zoodārzā.

Tēviņu izmēri: ķermeņa garums 107-136 cm, astes garums 82-90 cm, pakaļkājas garums 24-27 cm, augstums plecos (skaustā) 64-78 cm vidēja auguma tēviņu svars - 32 kg, liels tēviņš - 53 kg. Tēviņi, iespējams, var sasniegt pat 60 kg svaru. Mātīšu svars ir 25–42,5 kg. Nebrīvē daži īpatņi var nodzīvot pat 21 gadus, bet dzīves ilgums savvaļā ir daudz īsāks - 10-15 gadi.

Kažoks ir mīksts, biezs, spalva salīdzinoši īsa (mugurā 20-25 mm, ziemā - 50 mm; uz vēdera 70 mm) un cieši pieguļošs, nav pūkains pat aukstā sezonā. Ziemas kažoka vispārējā fona krāsa svārstās no gaiši dzeltenas līdz bagātīgi dzeltenīgi sarkanai ar zeltainu nokrāsu vai sarkandzeltenu. Kāju sānos un vēdera ārējā pusē krāsa ir gaišāka. Kažoka galvenā fona krāsa ziemā ir bālāka un blāvāka nekā vasarā. Visā kažokā ir izkaisīti daudzi melni plankumi, divu veidu: vienkrāsainie un gredzenu figūru veidā - tā sauktie “rozetes”. Pēdējo plankumu centrā ir gaišs lauks, kura krāsa vairāk vai mazāk atbilst kažokādas galvenā fona krāsai. Ķermeņa sānos rozetes sasniedz līdz 5 x 5 cm lielumu. Purna priekšpusē nav plankumu, tikai ūsu zonā ir nelieli plankumi un arī tumšs plankums mutes kaktiņā. Uz vaigiem, uz pieres, starp aci un ausi, kakla augšpusē un sānos pārsvarā ir nelieli vienkrāsaini melni plankumi, nedaudz iegareni kakla augšpusē. Ausu aizmugure ir melna. Gredzenu plankumi atrodas dzīvnieka ķermeņa aizmugurē un sānos, virs lāpstiņām un uz augšstilbiem. Gar skaustu tiem parasti ir iegarena forma vai tie veido lielu iegarenu apļveida un tumšu plankumu rakstu. Tumšie plankumi uz ādas atrodas visās ķermeņa daļās, kur nav gredzenveida plankumu, kā arī lielākā vai mazākā daudzumā kopā ar gredzenveida plankumiem. Ekstremitātes un vēders ir pārklāti ar nepārtrauktiem plankumiem. Plankumi kāju ārējā pusē ir lieli augšpusē un kļūst mazāki uz ķepām un stilbiem, tie ir tikai mazi plankumi. Aste ir pārklāta no augšas, daļēji un no apakšas ar abu veidu plankumiem.

Šāds plankumains krāsojums ir īpašs dzīvnieku maskējoša krāsojuma veids. Plankumu klātbūtnes dēļ tiek izjaukts vizuālais iespaids par dzīvnieka ķermeņa kontūrām, tāpēc tas kļūst neredzams arī vizuāli tā gabarīti samazinās un dzīvnieks ir grūtāk pamanāms uz apkārtējās vides fona. Plankumu raksts katram indivīdam ir unikāls, līdzīgs pirkstu nospiedumiem cilvēkiem. Šo funkciju pētnieki dažkārt izmanto, lai identificētu atsevišķus savvaļas indivīdus, kas tiek uzraudzīti. Šīs krāsas galvenā funkcija ir maskēt plēsēju medību laikā.

Galva ir salīdzinoši maza un noapaļota. Piere ir izliekta, galvas sejas daļa ir nedaudz iegarena. Ausis ir mazas, noapaļotas un plaši izvietotas. Acis ir mazas, to zīlītes ir apaļas. Kakla augšdaļā un uz vaigiem nav krēpu vai iegarenu matiņu (vaigu bārdas). Vibrisus veido melni, balti un pusmelni un pusbalti elastīgi matiņi līdz 110 mm garumā. Galvaskauss kopumā ir masīvs, salīdzinoši zems, diezgan izstiepts, ar šauri izvietotām zigomātiskām velvēm, deguna kauli iegareni, aizmugurē vienmērīgi sašaurināti.

Pieaugušam leopardam, tāpat kā lielākajai daļai citu kaķu, ir 30 zobi. Garā un kustīgā mēle sānos ir aprīkota ar speciāliem pauguriņiem, kas pārklāti ar keratinizētu epitēliju un ļauj atdalīt gaļu no upura skeleta. Šie pauguriņi palīdz arī dzīvniekam “mazgāties”.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Pikunov, D. G., Aramilev, V. V., Fomenko, V. V., Miquelle, D. V., Abramov, V. K., Korkishko, V. G., Nikolaev, I. G. (2000). Endangered species: The decline of the Amur leopard in the Russian Far East. Russian Conservation News 24 (PDF; 4,6 MB): 19—21.
  • O. Uphyrkina, D. Miquelle et al.: Conservation Genetics of the Far Eastern Leopard (Panthera pardus orientalis). In: The Journal of Heredity. 93. (5), 2002, S. 303–311. online
  • Dr. Peter Dollinger, Zoo Office Bern, CH-3097 Liebefeld-Bern: Leopard. In: Peter Dollingers Zootier-Lexikon, aktualisiert 2. Februar 2023, online

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Qi, J.; Shi, Q.; Wang, G.; Li, Z.; Sun, Q.; Hua, Y.; Jiang, G. (2015). "Spatial distribution drivers of Amur leopard density in northeast China". Biological Conservation 191 (191): 258–265. Bibcode 2015BCons.191..258Q. doi:10.1016/j.biocon.2015.06.034.
  2. ↑ Vitkalova, A. V.; Feng, L.; Rybin, A. N.; Gerber, B. D.; Miquelle, D. G.; Wang, Tianming; Yang, H.; Shevtsova, E. I. et al. (2018). "Transboundary cooperation improves endangered species monitoring and conservation actions: A case study of the global population of Amur leopards". Conservation Letters 11 (5): e12574. Bibcode 2018ConL...11E2574V. doi:10.1111/conl.12574.
  3. ↑ Stein, A.B.; Gerngross, P.; Al Hikmani, H.; Balme, G.; Bertola, L.; Drouilly, M.; Farhadinia, M.S.; Feng, L. et al. (2024). Panthera pardus. e.T15954A254576956. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Amūras_leopards&oldid=4193200"