Akomodācija

Akomodācija (franču: accomodation, no latīņu: accomodatio — 'piemērošanās') ir acs lēcas spēja mainīt tās izliekumu, respektīvi, fokusu jeb optisko stiprumu, pielāgojoties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā. Akomodējoties acs izmaina savu optiskās sistēmas laušanas spēju tā, lai visu objektu attēli, kuri atrodas starp tuvāko skaidras redzes punktu un tālāko skaidras redzes punktu, veidotos uz tīklenes, nevis pirms vai pēc tās.

Akomodācija ir ļoti būtiska redzes sistēmas funkcija, kuras darbību nodrošina sarežģīts un smalks neiromuskulārās sistēmas mehānisms (sk. ciliārais muskulis). Līdz ar to dažādi traucējumi šajā sistēmā var izjaukt akomodācijas mehānisma darbību, un tas var būt iemesls pasliktinātai redzei. Tāpēc, izmeklējot cilvēku redzi, ir svarīgi novērtēt arī acs akomodācijas darbību.

Acs akomodāciju teorētiski pamatoja angļu fiziķis Tomass Jangs 1793. gadā un vācu fiziologs Hermans Helmholcs 1853. gadā.

Medicīnisku izmeklējumu veikšanai (acs dibena izmeklēšanai) lieto preparātus, kas nomāc akomodācijas spēju (atropīnu). Pazīstamākais acs akomodācijas defekts ir tuvredzība.

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.