Pāriet uz saturu

1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa
Viesnīca Majestic (vēlāk "Peninsula") bija spēles vieta

1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde notika 8. vasaras olimpisko spēļu ietvaros no 1924. gada 12. līdz 20. jūlijam Parīzē.[1]

Vispārīgs apskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā pasaules kara šaha sakari starp valstīm strauji atjaunojās. Pie šaha "debesīm" uzlēca jauna zvaigzne — Kubas šahists, jaunais pasaules čempions Hosē Rauls Kapablanka, kas uzvarēja mačā 27 gadus šaha tronī valdījušo Emanuelu Laskeru. Šaha dzīvē iesaistījās arvien jaunas valstis un nobrieda nepieciešamība dibināt Starptautisku Šaha federāciju, kas organizētu starpvalstu šaha sacensības, pasaules komandu čempionātus ieskaitot, iekļaujot tos olimpisko spēļu programmā. Starptautiskā Olimpiskā komiteja, ideju iekļaut šaha sacensības 1924. gada olimpiādes paraugdemonstrējumu programmā, uzņēma labvēlīgi, tomēr, izvirzot obligātu prasību — sacensībās drīkst piedalīties tikai amatieri. Tāpēc uzaicinājumu piedalīties šaha olimpiādē nesaņēma daudzi tā laika spēcīgākie šahisti: Kapablanka, Aļehins, Laskers, Nimcovičs, Tartakovers, Vidmars, Tarašs un citi. Lai gan tas ievēroja samazināja interesi par turnīru, tas notika un pirmo amatieru pasaules čempiona titulu izcīnīja Latvijas pārstāvis Hermanis Matisons.[1]

Olimpiādes rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiādē piedalījās 54 šahisti no 18 valstīm. Priekšsacīkstēs visus dalībniekus sadalīja 9 vienādās grupās pa 6 šahistiem katrā. Katras grupas uzvarētājs iekļuva galvenajā finālā, kur sacentās par amatieru pasaules čempiona titulu un olimpiskām medaļām. Pārējie 44 dalībnieki sacentās gandarījuma turnīrā, kur pēc Šveices sistēmas spēlēja 8 kārtas.

Fināla un gandarījuma turnīra rezultāti bija šādi:

Galvenais fināls (Amatieru pasaules čempionāts)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Spēlētājs Punkti
1  Hermanis Matisons (Latvija) 5.5
2  Fricis Apšenieks (Latvija) 5.0
3  Edgards Kolle (Beļģija) 4.5
4  Ārpāds Vajda (Ungārija) 4
 Makss Eive (Nīderlande) 4
 Anatols Čepurnovs (Somija) 4
7  Luiss Palavs (Argentīna) 3.5
8  Manuels Golmaijo (Spānija) 3
9  Kornēls Havaši (Ungārija) 2.5

Gandarījuma turnīrs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Spēlētājs Punktu summa KT GT
1  Karels Hromādka (Čehoslovākija) 9.5 3 6.5
2  Jans Šulcs (Čehoslovākija) 9 4 5
3  Ervīns Velmi (Šveice) 8.5 3.5 5
4  Kārlis Bētiņš (Latvija) 8 2 6
 Žoržs Reno (Francija) 8 3 5
 Roberto Gravs (Argentīna) 8 3.5 4.5
 Džordžs Koltanovskis (Beļģija) 8 3.5 4.5
8  Džovanni Čenni (Itālija) 7.5 1.5 6
 Endre Šteiners (Ungārija) 7.5 2 5.5
 Oto Cimmermanis (Šveice) 7.5 2.5 5
 Davids Daņiuševskis (Polija) 7.5 2.5 5
 Kārols Šterks (Ungārija) 7.5 3 4.5
 Damians Reka (Argentīna) 7.5 3.5 4
14-45 utt.[2]

Individuālās medaļas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medaļa Spēlētājs Sasniegums
Zelta  Hermanis Matisons (Latvija) Uzvarētājs galvenā finālā
Sudraba  Fricis Apšenieks (Latvija) 2. vieta galvenā finālā
 Edgards Kolle (Beļģija) 3. vieta galvenā finālā
Bronzas  Ārpāds Vajda (Ungārija) Galvenā fināla dalībnieks
 Makss Eive (Nīderlande) Galvenā fināla dalībnieks
 Anatols Čepurnovs (Somija) Galvenā fināla dalībnieks
 Luiss Palavs (Argentīna) Galvenā fināla dalībnieks
 Manuels Golmaijo (Spānija) Galvenā fināla dalībnieks
 Kornēls Havaši (Ungārija) Galvenā fināla dalībnieks
 Karels Hromādka (Čehoslovākija) Gandarījuma turnīra uzvarētājs

Komandu vērtējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalībnieku skaits komandā bija ierobežots — ne vairāk kā četri spēlētāji. Sacensību nolikums paredzēja, ka komandas rezultātu veido visu vienas valsts dalībnieku iegūto punktu summa gan priekšsacīkstēs, gan finālos. Daudzas komandas uz olimpiādi bija atsūtījušas komandas nepilnos sastāvos, to skaitā arī Latvija, jo finanšu trūkuma dēļ ieradušies bija tikai trīs spēlētāji: Hermanis Matisons, Fricis Apšenieks un Kārlis Bētiņš.

Komandu rezultāti sakopoti tabulā:

Vieta Komanda Punkti Spēlētāji
1 Karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija 31 Hromādka 9½, Šulcs 9, Vaņeks 6½, Skalička 6
2 Valsts karogs: Ungārija Ungārija 30 Vajda 8, Šterks 7½, Šteiners 7½, Havaši 7
3 Karogs: Šveice Šveice 29 Velmi 8½, Cimmermanis 7½, Joners 6½, Negeli
4 Karogs: Latvija Latvija 27.5 Apšenieks 10, Matisons 9½, Bētiņš 8
5 Karogs: Argentīna Argentīna 27.5 Gravs 8, Reka 7½, Palavs 7, Korija 5
6 Valsts karogs: Itālija Itālija 26.5 Čenni 7½, Rosselli 7, Romi 6½, Miljāni
7 Karogs: Francija Francija 25.5 Reno 8, Lazārs 6½, Dišāns 6, Žibo 5
8 Karogs: Polija Polija 25.5 Daņiuševskis 7½, Pilcs 6, Kons 6, Kļečiņskis 6
9 Karogs: Beļģija Beļģija 24 Kolle 8½, Koltanovskis 8, Lancels 5, Žonē 2½
10 Karogs: Spānija Spānija 19 Golmaijo 7, Marins 6, Ardids 6
11 Karogs: Nīderlande Nīderlande 18.5 Eive 8, Oskams 6, Rībs
12 Karogs: Rumānija Rumānija 18 Davidesku 7, Gudžu 6, Leventons 5
13 Karogs: Somija Somija 15 Čepurnovs 9, Malmbergs 6
14 Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 12.5 Handasaids 6, Vrefords-Brauns 3½, Holoveja 3
15 Valsts karogs: Īrija Īrija 5.5 O'Hanlons
16 Valsts karogs: Kanāda Kanāda 5 Smits 5
17 Karogs: Krievija Krievija[P 1] 4.5 Potjomkins 3, Kāns
18 Valsts karogs: Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Karaliste 2.5 Rozičs 2½

Apbalvotās partijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekojošā partija saņēma labākās partijas balvu:

  1. Potjomkins un Kāns bija emigranti, kas dzīvoja Parīzē un pārstāvēja "Krieviju", bet ne Padomju Savienību.
  1. 1,0 1,1 Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 14.—22. lpp.
  2. https://www.olimpbase.org/1924x/1924fb.html

Papildu literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 8.—11. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]