Gvatemala

Gvatemalas Republika
Gvatemalas Republika República de Guatemala
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Libre Cresca Fecundo
	Himna: Himno Nacional de Guatemala;
	Location of Guatemala
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Gvatemala; 890) 14°38′N 90°30′W / 14.633°N 90.500°W
Valsts valodas	spāņu valoda
Valdība	Konsticionāla republika
Neatkarība1	no Spānijas
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2015. gada aprēķins
Džini koef. (2007)	55,1 (augsts)
TAI (2014)	▲ 0,627 (vidējs) (128.)
Valūta	kvetsals (GTQ)
Laika josla	(UTC-6)
Interneta domēns	.gt
ISO 3166-1 kods	320 / GTM / GT
Tālsarunu kods	+502

Gvatemala (spāņu: Guatemala), oficiāli Gvatemalas Republika (República de Guatemala), ir valsts Centrālamerikā. Ziemeļos un rietumos tā robežojas ar Meksiku, dienvidrietumos ar Kluso okeānu, ziemeļaustrumos ar Belizu, austrumos ar Karību jūru un Hondurasu, bet dienvidaustrumos ar Salvadoru. Ar aptuveni 15,8 miljoniem iedzīvotāju tā ir apdzīvotākā valsts Centrālamerikā. Tā ir kalnaina zeme, kurā bieži mēdz notikt gan zemestrīces, gan vulkānu izvirdumi.

Ģeogrāfija

Gandrīz divas trešdaļas Gvatemalas aizņem kalniene. Tajā ir divas lielas kalnu grēdas. Ziemeļdaļā kalni ir vecāki, erozijas noārdīti, tomēr dažviet tie paceļas virs 3000 metriem. Dienvidos kalni ir jaunāki. Tajos atrodas vairāk nekā 30 vulkāni, no kuriem 3 ir aktīvi. Augsne, kas kopā ar vulkāniskajiem pelniem ir noskalota no kalniem, nogulsnējusies šaurā joslā Klusā okeāna piekrastē, veidojot ļoti auglīgu līdzenumu.

Klimats

Gvatemala atrodas tropiskajos platuma grādos, tomēr salīdzinoši vēsie ūdeņi, kas apskalo tās krastus un augstuma atšķirības ietekmē arī klimatu. Klusā okeāna piekrastē vidējā temperatūra ir virs 30 grādiem pēc Celsija, bet kalnos ir starp 10 un 16 grādiem pēc Celsija. Sausajā sezonā Gvatemalā ierodas tūristi, galvenokārt no ASV un Meksikas.

Petena plato

Aptuveni trešdaļu Gvatemalas teritorijas aizņem Petena plato. Šo ziemeļu apgabalu veido līdzenumi un nelielas kaļķakmens pauguraines. Lielāko daļu klāj lietus meži, kuros mīt daudz dažādu dzīvnieku, arī jaguāri, kas ir lielākie plēsīgie dzīvnieki Centrālamerikā. Gvatemalā ir vairāk vienlaidu lietus mežu nekā citur Centrālamerikā. Petena plato nav daudz upju, jo lielākā daļa nokrišņu iesūcas zemē. Ceļu tīkls Petenā ir neattīstīts, tomēr reģiona centru - Floresas pilsētu ar pārējo valsts daļu savieno automaģistrāle un gaisa satiksme.

Lauksaimniecība

Daudzi maiji strādā pie bagātajiem zemes īpašniekiem, kuri audzē kafijkokus, cukurniedres un banānus. Tās ir galvenās Gvatemalai peļņu nesošās lauksaimniecības nozares. Vēl valsts eksportē svaigi grieztus ziedus, pārsvarā rozes, kuras audzē Antigvas apkārtnes ielejās. Gvatemala ir viena no lielākajām kardamona sēklu audzētājām pasaulē.

Iedzīvotāji

Tagadējā Gvatemala bija senās maiju civilizācijas centrs. Maiju civilizācijas uzplaukumu laiks bija no 300. — 900. gadam m.ē. Gandrīz puse gvatemaliešu ir seno maiju vai citu indiāņu pēcnācēji. Otra puse ir metisi, viņu priekšteči ir cēlušies no eiropiešiem un indiāņiem. 60% iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā. Pēc vairākām nemierīgām desmitgadēm, kurās valstī valdīja diktatūra un plosījās pilsoņkarš, Gvatemalā beidzot ir miers. Lielākās problēmas valstī ir veselības aprūpē un izglītībā. Piemēram, 39% pieaugušo sieviešu neprot lasīt vai rakstīt.