Jump to content

ceno

From Wiktionary, the free dictionary
See also: cenó, cenò, ĉeno, ceño, čeno, and ceno-

Galician

[edit]

Pronunciation

[edit]

Noun

[edit]

ceno

  1. Alternative form of aceno

Ido

[edit]

Pronunciation

[edit]

Noun

[edit]

ceno (plural ceni)

  1. scene
  2. scenery

Derived terms

[edit]

Italian

[edit]

Etymology 1

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈt͡ʃe.no/
  • Rhymes: -eno
  • Hyphenation: cé‧no

Verb

[edit]

ceno

  1. first-person singular present indicative of cenare

Etymology 2

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈt͡ʃɛ.no/
  • Rhymes: -ɛno
  • Hyphenation: cè‧no

Noun

[edit]

ceno m (plural ceni)

  1. (obsolete) mud
    Synonym: (normal register) fango

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From cēna +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

cēnō (present infinitive cēnāre, perfect active cēnāvī, supine cēnātum); first conjugation

  1. to dine, eat dinner, sup
    Synonyms: adedō, edō, vorō, prandeō, pāscor, vēscor, cōnsūmō

Conjugation

[edit]
   Conjugation of cēnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present cēnō cēnās cēnat cēnāmus cēnātis cēnant
imperfect cēnābam cēnābās cēnābat cēnābāmus cēnābātis cēnābant
future cēnābō cēnābis cēnābit cēnābimus cēnābitis cēnābunt
perfect cēnāvī cēnāvistī,
cēnāstī2
cēnāvit,
cēnāt2
cēnāvimus,
cēnāmus2
cēnāvistis,
cēnāstis2
cēnāvērunt,
cēnāvēre,
cēnārunt2
pluperfect cēnāveram,
cēnāram2
cēnāverās,
cēnārās2
cēnāverat,
cēnārat2
cēnāverāmus,
cēnārāmus2
cēnāverātis,
cēnārātis2
cēnāverant,
cēnārant2
future perfect cēnāverō,
cēnārō2
cēnāveris,
cēnāris2
cēnāverit,
cēnārit2
cēnāverimus,
cēnārimus2
cēnāveritis,
cēnāritis2
cēnāverint,
cēnārint2
sigmatic future1 cēnāssō cēnāssis cēnāssit cēnāssimus cēnāssitis cēnāssint
passive present cēnor cēnāris,
cēnāre
cēnātur cēnāmur cēnāminī cēnantur
imperfect cēnābar cēnābāris,
cēnābāre
cēnābātur cēnābāmur cēnābāminī cēnābantur
future cēnābor cēnāberis,
cēnābere
cēnābitur cēnābimur cēnābiminī cēnābuntur
perfect cēnātus + present active indicative of sum
pluperfect cēnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect cēnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present cēnem cēnēs cēnet cēnēmus cēnētis cēnent
imperfect cēnārem cēnārēs cēnāret cēnārēmus cēnārētis cēnārent
perfect cēnāverim,
cēnārim2
cēnāverīs,
cēnārīs2
cēnāverit,
cēnārit2
cēnāverīmus,
cēnārīmus2
cēnāverītis,
cēnārītis2
cēnāverint,
cēnārint2
pluperfect cēnāvissem,
cēnāssem2
cēnāvissēs,
cēnāssēs2
cēnāvisset,
cēnāsset2
cēnāvissēmus,
cēnāssēmus2
cēnāvissētis,
cēnāssētis2
cēnāvissent,
cēnāssent2
sigmatic aorist1 cēnāssim cēnāssīs cēnāssīt cēnāssīmus cēnāssītis cēnāssint
passive present cēner cēnēris,
cēnēre
cēnētur cēnēmur cēnēminī cēnentur
imperfect cēnārer cēnārēris,
cēnārēre
cēnārētur cēnārēmur cēnārēminī cēnārentur
perfect cēnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect cēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present cēnā cēnāte
future cēnātō cēnātō cēnātōte cēnantō
passive present cēnāre cēnāminī
future cēnātor cēnātor cēnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives cēnāre cēnāvisse,
cēnāsse2
cēnātūrum esse cēnārī cēnātum esse cēnātum īrī
participles cēnāns cēnātūrus cēnātus cēnandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
cēnandī cēnandō cēnandum cēnandō cēnātum cēnātū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").
2At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

[edit]

Descendants

[edit]

References

[edit]
  • ceno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • ceno”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • ceno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Polish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /ˈt͡sɛ.nɔ/
  • Rhymes: -ɛnɔ
  • Syllabification: ce‧no

Noun

[edit]

ceno f

  1. vocative singular of cena

Serbo-Croatian

[edit]

Noun

[edit]

ceno (Cyrillic spelling цено)

  1. vocative singular of cena

Spanish

[edit]

Verb

[edit]

ceno

  1. first-person singular present indicative of cenar