Viršana
Viršana jeb vārīšanās ir process, kurā viela no šķidrās fāzes pāriet gāzveida fāzē. Tā norisinās, kad atomi šķidrumā temperatūras ietekmē attālinās un pārveidojas gāzveida agregātstāvoklī, veidojot burbuļus, kas izraisa kustību visā šķidrumā.[1] Viršanas temperatūra ir stipri atkarīga no spiediena tāpēc, ka tvaiku tilpums parasti ir ievērojami lielāks par iztvaicētā šķidruma tilpumu. Konstantā spiedienā tīras vielas viršanas temperatūra ir konstanta. Viršanas temperatūrā vielas tvaiku spiediens kļūst vienāds ar apkārtējās atmosfēras spiedienu. Tāpat kā citu fāžu pāreju apstākļos nemainīgā spiedienā, viršanas procesa laikā saglabājas konstanta temperatūra. Tīru šķidrumu dažreiz ir iespējams pārkarsēt virs vārīšanās temperatūras, tāds šķidrums ir metastabils un ārēju iedarbību ietekmē var sākt vārīties ļoti strauji. Šķidruma pāreja gāzveida fāzē notiek arī temperatūrās, kas ir zemākas par viršanas temperatūru, tikai iztvaikošana notiek no atklātas virsmas (neveidojas tvaika burbuļi šķidruma iekšienē).
Viršanai pretēja norise ir kondensēšanās, kas ir gāzes pāreja šķidrajā fāzē. Kondensēšanās siltumefekts ir tāds pats, kā viršanas siltumefekts, tikai ar pretēju zīmi.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Viršana" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viršana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|