Viestards

Viestards jeb Viestarts^[1] (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs. Atskaņu hronikā kopš 1225. gada dēvēts par Zemgales ķēniņu (konic Vesters).

Vārda cilme

Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestarts ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš visiem kaut ko saka (no lietuviešu: tarti — 'sacīt') un par visiem rūpējas.^[2] Vārda pirmā daļa savukārt cēlusies no vārda "viesis" (lietuviešu: viešis, vai arī no viešpats — 'kungs').

Biogrāfija

No 1205. līdz 1208. gadam Tērvetes vecākais Viestarts vadīja zemgaļu karaspēku cīņās pret līviem (1206. gada kaujā pie Turaidas) un to sabiedrotajiem lietuviešiem (1208. gada karagājienā uz Lietuvu). Jau pēc uzvaras Ropažu kaujā 1205. gadā viņš bija noslēdzis militāru savienību ar Livonijas bīskapu Albertu.

1219. gadā Viestarta vadītais karaspēks mēģināja ieņemt zemgaļu pilskalnu Mežotni Upmales zemē, kas bija noslēgusi sadarbības līgumu ar krustnešiem.

1225. gadā par visas Zemgales ķēniņu kļuvušais Viestarts atļāva pāvesta legātam Modenas Vilhelmam sludināt visā Zemgalē kristietību, bet pats atteicās kristīties. Blakus Zemgales bīskapam Lambertam viņš saglabāja militāro varu Zemgalē.

Sakarā ar robežu strīdiem 1228. gadā ķēniņš Viestarts vadīja zemgaļu un kuršu uzbrukumu Daugavgrīvas klosterim. Atbildes karagājienā krustneši iebruka Zemgalē, bet nespēja to iekarot.

1229. gadā Viestarts devās atbildes karagājienā pāri Daugavai pret Zobenbrāļu ordeņa pili Aizkraukles komturejā.

Jādomā, ka 1231. gadā ķēniņš Viestarts jau bija miris, jo Rīgas bīskaps Nikolajs veica Zemgales zemju pārdali, Mežotnes un Upmales teritoriju pievienojot Rīgas diacēzei, bet pārējo Zemgales daļu nododot Rīgai un ordenim, tādējādi, de facto likvidējot Zemgales bīskapiju.

Literatūra

Pēteris Dreimanis. Zemgales lielskungs Viestarts (1927)
Letonika.lv Latvijas vēstures enciklopēdija

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Viestarda laikā

Priekštecis: nezināms	Zemgales ķēniņš Viestards pirms 1205. gada — pēc 1229. gada	Pēctecis: Šabis (ap 1259)
Priekštecis: nav	Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes (1218—1224) Lamberts (1224—1226) Zemgales bīskaps (1226—1232)	Pēctecis: Zemgales bīskaps Balduīns no Alnas (1232—1236)
Priekštecis: Bertolds (1196—1198)	Livonijas bīskapi Alberts fon Bukshēvdens (1199—1229)	Pēctecis: Nikolajs fon Nauens (1229—1253)
Priekštecis: -	Zobenbrāļu Ordeņa mestri Venno (1204—1209) Folkvins (1209—1236)	Pēctecis: Livonijas ordeņa mestri Hermans Balke (1237—1239)

Skatīt arī

Atsauces

↑ «letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. septembrī. Skatīts: 2018. gada 16. oktobrī.
↑ «Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi Viestura ordenis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. martā. Skatīts: 2007. gada 4. martā.

Ārējā saites

Viestards historia.lv (latviski)
Viestarts (Viesturs) — zemgaļu valdnieks (13. gs.) (latviski)
Order of Vesthardus, commander, with swords (angliski)
Latvijas padomju enciklopēdija. 101 sējums, 426.lpp. (latviski)
[1] Arhivēts 2020. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)

[1] «letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. septembrī. Skatīts: 2018. gada 16. oktobrī.

[2] «Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi Viestura ordenis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. martā. Skatīts: 2007. gada 4. martā.

[1]

[2]