Senāts

Senāts ir apspriežu asambleja, bieži vien divpalātu likumdevēja augšpalāta vai palāta. Nosaukums cēlies no senās Romas Senāta (latīņu: Senatus), kas apzīmēja vecāko sapulci (latīņu senex nozīmē "vecākais" vai "vecais vīrs") un tāpēc tika uzskatīts par gudrāko un pieredzējušāko sabiedrības vai valdošās šķiras locekļu sanāksmi. Tomēr Romas Senāts nekādā ziņā nebija mūsdienu parlamentārisma priekštecis vai priekštecis, jo Romas senāts nebija de iure likumdošanas institūcija. Republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns. Senāta varas apjoms bija visai plašs. Tautas sapulces pieņemtos lēmumus līdz pat 3. gadam p.m.ē. apstiprināja senāts, konsuliem tas piešķīra ārkārtējās pilnvaras. Diplomātisku sakaru un starptautisku līgumu jautājumi arī ietilpa senāta kompetencē. Romas impērijas laikā tas kļuva maznozīmīgs.

Daudzās valstīs ir varas iestāde ar senāta nosaukumu, kas sastāv no senatoriem, kuri atkarībā no valsts var tikt ievēlēti, iecelti, mantojuši titulu vai ieguvuši dalību ar citām metodēm. Mūsdienu senāti parasti kalpo, lai nodrošinātu "prātīgu otrās domas palātu", lai izskatītu zemākās palātas pieņemtos tiesību aktus, kuru locekļus parasti ievēl. Lielākajai daļai senātu ir asimetriski pienākumi un pilnvaras salīdzinājumā ar attiecīgo apakšpalātu, kas nozīmē, ka tiem ir īpaši pienākumi, piemēram, ieņemt svarīgus politiskos amatus vai pieņemt īpašus likumus. Un otrādi, daudziem senātiem ir ierobežotas pilnvaras grozīt vai apturēt izskatāmos likumprojektus, un centienus apturēt vai veto likumprojekta pieņemšanai var apiet apakšpalāta vai cita valdības nozare.

Latvijā par Senātu dēvē Augstāko tiesu, savukārt Somijas Senāts līdz 1918. gadam apvienoja valdības un Augstākās tiesas funkcijas. ASV Senāts ir parlamenta augšpalāta, taču vairumam štatu arī ir sava līmeņa senāti.

Senāts parasti ir arī viena no vadības institūcijām universitātēs, tai skaitā Latvijā lielākajās RTU un LU.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senāts.