Seutas stratēģiskais izvietojums padarījis pilsētu par daudzu kultūru tirdzniecības un militārajām krustcelēm. Pirmās cilvēku klātbūtnes liecības datējamas ar 250 000 gadu senu pagātni. Pirmo apmetni ap 7. gadsimtu p.m.ē. Katedrāles zemesšaurumā izveidoja feniķieši, 5. gadsimtā p.m.ē. tā bija Kartāgai piedroša pilsēta, kuru sauca par Abilu (Abyla). Mūsu ēras 42. gadā pilsēta nonāca Romas kontrolē, to nosauca par Septemu un uzturēja to militāriem mērķiem. No šī laika arī cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums (Septem > Septa > Ceita > Ceupta > Ceuta).
Apmēram pēc 400 gadiem pilsētu iekaroja vandaļi un vēlāk tā nonāca vizigotu un Bizantijas pārvaldē.
710. gadā pilsēta nonāca musulmaņu kontrolē, bet 740. gadā pilsētu nopostīja apkārtējie berberi.
9. gadsimtā pilsētu atjaunoja berberu vadonis Madžakass. Pēc tam pilsēta vairākkārt nonāca dažādu valdnieku un dinastiju īpašumā, līdz 1415. gadā Portugāle to atkaroja no Fēsas karaļvalsts. Pēc 1580. gada, kad Portugāle zaudēja savu neatkarību Spānijai, par iedzīvotāju dominējošo daļu kļuva spāņi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Seuta bija vienīgā Portugāles Impērijas pilsēta, kas palika Spānijas īpašumā pēc neatkarības atgūšanas 1640. gadā.
Seuta palika Spānijas īpašumā arī pēc Spāņu Marokas neatkarības pasludināšanas 1956. gadā.
Spānija
Seuta
Seuta Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seuta.
