Plēsīgais putns

Baltgalvas grifs (Gyps fulvus), viena no plēsīgo putnu sugām

Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus)

Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem. To raksturo ļoti laba redze, spējot saskatīt upuri lidojumā no liela augstuma. Tam ir spēcīgas kājas, asi, līki nagi un līks knābis, ar kuru tas var saplēst savu medījumu. Lielākajai daļai sugu mātītes ir lielākas nekā tēviņi.

Ne visus putnus, kas pēc sava dzīves veida ir plēsīgi un kuri pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, piemēram, zīlītes, kas barojas ar kukaiņiem, vai stārķi, kas medī vardes, sauc par plēsīgajiem putniem. Šis termins attiecas tikai uz tām putnu dzimtām, kurām piemīt iepriekš nosauktās pazīmes (dzimtu nosaukumus skatīt sistemātikas sadaļā). Ornitoloģijā terminam - plēsīgais putns - ir daudz šaurāka nozīme. Plēsīgie putni galvenokārt pārtiek no mugurkaulniekiem, kas, salīdzinot ar pašu mednieku, ir samērā lieli upuri. Lielākā daļa no tiem barojas arī ar maitu, vismaz situācijās, kad trūkst medījuma, bet maitas putni, kas arī pieder pie plēsīgajiem putniem, pamatā pārtiek no maitas. Termins "plēsīgais putns" nenozīmē, ka minētās putnu dzimtas ir sasvstarpēji radniecīgas. Faktu, ka neradniecīgu grupu putniem ir līdzīga morfoloģija un dzīves veids, skaidro ar konverģento evolūciju.

Sistemātika

• Dienas plēsīgie putni
  • Amerikas grifu dzimta (Cathartidae)
  • Piekūnu dzimta (Falconidae)
  • Sekretārputnu dzimta (Sagittariidae)
  • Vanagu dzimta (Accipitridae)
  • Zivjērgļu dzimta (Pandionidae)
• Nakts plēsīgie putni
  • Plīvurpūču dzimta (Tytonidae)
  • Pūču dzimta (Strigidae)

Ārējās saites

• Latvijas daba: Piekūnveidīgie Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Plēsīgo putnu komplekss
• Explore Raptors
• IBC: Hawks and Eagles (Accipitridae) Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.