Nobēlijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu No un atomskaitli 102. Tas ir radioaktīvs transurāna elements (aktinīds). To var iegūt, bombardējot kiriju ar oglekļa joniem elementārdaļiņu paātrinātājā. Stabilākais nobēlija izotops ir 259No, tā pussabrukšanas periods ir 58 minūtes. Elements nosaukts par godu Alfrēdam Nobelam. Nobēlija oksidēšanas pakāpes ir +2 un +3.
Nobēlijam ir 17 izotopi, no kuriem stabilākais ir ar atommasu 259 un pussabrukšanas periodu 58 minūtes.[1] Nobēlija izotopu masas skaitlis var būt no 248 līdz 264.
Ķīmiskais elements nosaukts par godu Alfrēdam Nobelam
Dabā nobēlijs nav sastopams. 1957. gadā starptautiska zinātnieku komanda, kas strādāja Nobela fizikas institūtā, Stokholmā, ziņoja, ka ir ieguvuši jaunu ķīmisko elementu. 1958. gadā amerikāņu zinātnieki no Kalifornijas Universitātes ziņoja, ka ir ieguvuši 102. ķīmisko elementu, bombardējot kiriju ar oglekļa joniem elementārdaļiņu paātrinātājā. Tajā pašā gadā arī Padomju Savienībā zinātnieku grupa no Dubnas apvienotā kodolpētījumu institūta (Georgija Fļorova vadībā) ziņoja par līdzīgiem rezultātiem. Citi eksperimenti Amerikas Savienotajās Valstīs un Padomju Savienībā apgāza Stokholmas zinātnieku grupas rezultātu ticamību. 1992. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) par pirmatklājējiem oficiāli atzina Dubnas apvienotā kodolpētījumu institūta fiziķus.
Elements nosaukts par godu zviedru ķīmiķim Alfrēdam Nobelam, dinamīta izgudrotājam un Nobela prēmijas dibinātājam.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nobēlijs.
