Marionešu valsts
Marionešu valsts ir valsts, kas juridiski ir neatkarīga, bet faktiski pilnībā atkarīga no ārējas varas un pakļauta tās pavēlēm.[1] Marionešu valstīm ir nomināla suverenitāte, bet sveša vara praktiski īsteno kontroli, izmantojot finansiālās intereses, ekonomisko vai militāro atbalstu un citus līdzekļus.[2] Uzturot valstī vietējo valdību, ārējā vara izvairās no visas atbildības, bet saglabā kontroli pār valsti.[3]
No sabiedrotajām valstīm marionešu valstis atšķiras ar to, ka neizvēlas savu rīcību pašas vai saskaņā ar līgumiem, kuriem tās brīvprātīgi pievienojušās. Marionešu valstu valdībām atvēlēta vien apstiprinoša loma svešās varas jau veiktām darbībām.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Marionešu valsts saglabā neatkarības ārējos elementus (nosaukumu, karogu, himnu, konstitūciju, likumu kodeksus, moto un valdību), bet patiesībā darbojas kā ārēja spēka radīts,[4] sponsorēts un citādi uzturēts veidojums. Starptautiskie tiesību akti neatzīst okupētās marionešu valdības par likumīgām.[5]
Marionešu valdības var pārstāt pastāvēt šādos gadījumos:
- "galvenās" valsts militārā sakāve (kā Eiropā un Āzijā 1945. gadā),
- pievienošana galvenajai valstij (kā Padomju Savienības sākumā),
- revolūcija, jo īpaši pēc ārvalstu okupācijas spēku izvešanas (piemēram, Afganistāna 1992. gadā), vai
- neatkarības sasniegšana ar valsts veidošanas metodēm (īpaši ar dekolonizāciju).
Terminoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Termins ir metafora, kas valsti pielīdzina aiz diedziņiem raustītai marionetei.[6] Pirmais zināmais termina "marionešu valdība" lietojums ir no 1884. gadā, atsaucoties uz Ēģiptes hedivātu.[7]
Viduslaikos pastāvēja vasaļvalstis, kuru pamatā bija valsts pārvaldes deleģēšana no karaļa zemāka ranga dižciltīgajiem vīriem. Kopš 1648. gada Vestfālenes miera līguma pastāvēja nācijas jēdziens, kurā suverenitāte bija vairāk saistīta ar zemi apdzīvojošajiem cilvēkiem, nevis ar muižniecību, kam zeme piederēja.
Līdzīgs jēdziens, kas galvenokārt saistīts ar politisko vēsturi pirms 19. gadsimta, ir "sizerenitāte", vienas valsts ārējo lietu kontrole no citas valsts.
Mūsdienu piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Abhāzija — tiek uzskatīta par marionešu valdību, kura atkarīga no Krievijas[8][9]
Doneckas tautas republika — tiek uzskatīta par marionešu valdību, kura atkarīga no Krievijas[10][11]
Luhanskas tautas republika — tiek uzskatīta par marionešu valdību, kura atkarīga no Krievijas[10][11]
Dienvidosetija — Krievija izvietojusi savus karavīrus tās teritorijā[12]
Piedņestra — dažreiz tiek uzskatīts, ka ir atkarīga no Krievijas[13][14][15][16]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Compare: Krystyna Marek. Identity and Continuity of States in Public International Law. Library Droz, 1954. 178. lpp. ISBN 9782600040440.
[...] an allegedly independent, but 'actually' dependent, i.e. puppet State [...].
- ↑ Connie L. McNeely. Constructing the Nation-state: International Organization and Prescriptive Action. Greenwood Publishing Group, 1995. 61. lpp. ISBN 978-0-313-29398-6.
The term 'puppet state' is used to describe nominal sovereigns under effective foreign control...
- ↑ Morgan Shuster. «The Strangling of Persia: A Story of European Diplomacy and Oriental Intrigue».
- ↑ David Raič. Statehood and the Law of Self-Determination. Kluwer Law International, 2002. 81. lpp. ISBN 90-411-1890-X.
In most cases, puppet States are created by the occupant during occupation of a State, for the purpose of circumventing the former's international responsibility regarding the violation of the rights of the occupied State.
- ↑
Raphaël Lemkin. Axis Rule in Occupied Europe: Laws of Occupation, Analysis of Government, Proposals for Redress. The Lawbook Exchange, Ltd., 2008. 11. lpp. ISBN 978-1-58477-901-8.
The creation of puppet states or of puppet governments does not give them any special status under international law in the occupied territory. Therefore the puppet governments and puppet states have no greater rights in the occupied territory than the occupant himself. Their actions should be considered as actions of the occupant and hence subject to the limitations of the Hague Regulations.
- ↑ Stephen Shapiro. Ultra Hush-hush. Annick Press, 2003. 38. lpp. ISBN 1-55037-778-7.
Puppet state: a country whose government is being controlled by the government of another country, much as a puppeteer controls the strings on a marionette
- ↑ Douglas Harper. «puppet (n.)». Online Etymology Dictionary. Skatīts: 2014. gada 1. jūnijs.
- ↑ Luke Coffey. «Georgia and Russia: The occupation too many have forgotten». thecommentator.com, 2012. gada 1. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 20. decembris. Skatīts: 2017. gada 13. septembris.
- ↑ Céline Francis. Conflict Resolution and Status: The Case of Georgia and Abkhazia (1989-2008). VUBPRESS Brussels University Press, 2011. 92–97. lpp. ISBN 978-90-5487-899-5. Skatīts: 2017. gada 13. septembris.
- ↑ 10,0 10,1 Jones, Sam. «Ukraine fighting points to Russia designs for puppet state». Financial Times, 2015. gada 27. janvāris. Skatīts: 2015. gada 25. oktobris.
- ↑ 11,0 11,1 «Russia marches on uninhibited in eastern Ukraine». The Washington Post. 2015. gada 18. februāris. Skatīts: 2015. gada 25. oktobris.
- ↑ Daniel McLaughlin. «Russia insists it has no imperial ambitions for ex-Soviet neighbours». The Irish Times, 2008. gada 12. septembris. Skatīts: 2021. gada 26. jūnijs.
- ↑ Dylan C. Robertson. «Is Transnistria the ghost of Crimea's future?». The Christian Science Monitor, 2014. gada 5. marts. Skatīts: 2015. gada 25. oktobris.
- ↑ Bogdan Ivanel. «Puppet States: A Growing Trend of Covert Occupation». Yearbook of International Humanitarian Law Volume 18, 2015. Yearbook of International Humanitarian Law 18, 2016. 43–65. lpp. ISBN 978-94-6265-140-1. doi:10.1007/978-94-6265-141-8_2.
- ↑ Neopatrimonialism and Regime Endurance in Transnistria
- ↑ Chapter 7: The European Unions position and practice with regard to unilateral and extraterritorial sanctions