Kazaņa

Kazaņa
Kazaņa;
	republikas galvaspilsēta
Казань; Казан / Qazan
; Karogs	; Ģerbonis
	Kazaņa Kazaņa KazaņaKazaņa Tatarstānas kartē
	Koordinātas: 55°47′N 49°07′E / 55.783°N 49.117°EKoordinātas: 55°47′N 49°07′E / 55.783°N 49.117°E
Valsts	Krievija
Republika	Tatarstāna
Dibināta	1005. gadā
Minēta hronikās	1177. gadā
Platība
• republikas galvaspilsēta	425,2 km2
Augstums	60 m
Iedzīvotāji (2022)
• republikas galvaspilsēta	1 259 173
• blīvums	2 634,1/km²
• aglomerācija	1 360 000
Laika josla	+3
Mājaslapa	kzn.ru
	Kazaņa Vikikrātuvē

Kazaņa (krievu: Казань, tatāru: Казан / Qazan) ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes (tatāru: Казансу, Qazansu) ietekas. Tatarstānas Republikas galvaspilsēta. Sena universitātes pilsēta. Galvenais tatāru kultūras centrs. Kazaņas kremlis iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Kazaņā atrodas lielākā mošeja Krievijas Federācijā, kā arī viena no pareizticīgo un arī katoļu vispielūgtākajām svētbildēm — Kazaņas Dievmātes svētbilde.

Vēsture

Ir dažādi viedokļi par to, kad dibināta Kazaņa. Izplatītākā versija ir, ka pilsētu dibinājuši Volgas bulgāri 1177. gadā kā Volgas Bulgārijas robežcietoksni.

13.-14. gs. Kazaņa bija Zelta Ordas sastāvā. Pēc Zelta Ordas sabrukuma 1438. gadā Kazaņa kļuva par neatkarīgās Kazaņas hanistes galvaspilsētu. Maskavijas-Kazaņas karu laikā 1469. gadā pilsētu aplenca lielkņaza Ivana III sūtītais karaspēks un piespieda hanam Ibrahimam parakstīt miera līgumu, 1487. gadā krievi ieņēma Kazaņu un aizveda trimdā hanu Ilhamu, viņa vietā nometinot savu vasali hanu Muhamedu Aminu. 1505. gadā hans Muhameds Amins pārtrauca vasaļattiecības ar Maskaviju un uzbruka Ņižņijnovgorodas kremlim. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem Krievijas cars Ivans IV Kazaņu 1552. gadā pilnīgi nopostīja^[1] un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai.

Krievijas valdība izraidīja islāmticīgos Kazaņas iedzīvotājus un to vietā nometināja krievus un citu tautību pareizticīgos ieceļotājus.^[2]^[3] Līdz pat Krievijas impērijas teritoriāli administratīvajai reformai tika lietots jēdziens Kazaņas cariste (Казанское царство).

No 1708. gada Kazaņa bija Kazaņas guberņas centrs. 1774. gadā pilsētu nodedzināja Jemeļjana Pugačova karaspēks. 1804. gadā nodibināja Kazaņas Universitāti.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada septembrī Kazaņu ieņēma Sarkanās armijas vienības Pētera Slavena un Jāņa Judiņa vadībā. No 1920. līdz 1990. gadam Kazaņa bija Tatārijas APSR galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā Kazaņā izvietoja daudzus rūpniecības uzņēmumus no PSRS rietumu apgabaliem.

Kopš 1990. gada Kazaņa ir Tatarstānas galvaspilsēta.

Daba

Pilsētas teritorijā atrodas Tatarstānas lielākais ezers — Kabanu ezeru sistēma.

Sports

Kazaņā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Kazaņas "Ak Bars". Klubs divreiz izcīnījis Gagarina kausu. "Ak Bars" vienība spēlē TatNeft Arena hallē. Pilsētā bāzēts arī "Ak Bars" jauniešu klubs Kazaņas "Bars", kurš spēlē Jaunatnes hokeja līgā.

Cilvēki

Kazaņā vai tās apkārtnē dzimuši:

Gavrila Deržavins (1743—1816) — dzejnieks;
Aida Garifullina (dzimusi 1987. gadā) — operdziedātāja
Vladimirs Koteļņikovs — matemātiķis;
Aleksandrs Lurija — psihologs;
Fjodors Šaļapins — dziedātājs;
Kārlis Šteins (1911—1983) — latviešu astronoms;
Jevgeņijs Švarcs — rakstnieks, dramaturgs.

Atsauces

↑ Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991
↑ ««Историко-культурная заповедная территория “Старо-татарская слобода” (“Иске татар бистэсе”)»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. augustā. Skatīts: 2010. gada 5. februārī.
↑ «М.Г. Худяков. Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. novembrī. Skatīts: 2004. gada 17. novembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazaņa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991

[2] ««Историко-культурная заповедная территория “Старо-татарская слобода” (“Иске татар бистэсе”)»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. augustā. Skatīts: 2010. gada 5. februārī.

[3] «М.Г. Худяков. Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. novembrī. Skatīts: 2004. gada 17. novembrī.

[1]

[2]

[3]