Greisa Hopera

Greisa Brūstera Marija Hopera (angļu: Grace Brewster Murray Hopper; dzimusi 1906. gada 6. decembrī, mirusi 1992. gada 1. janvārī) bija amerikāņu matemātiķe, datorzinātniece, ASV Jūras kara flotes kontradmirāle.

Viena no datora Harvard Mark I pirmajām programmētājām. Izstrādāja pirmo kompilatoru, kas pārveidoja programmētāja instrukcijas mašīnkodā. Hopera ieviesa datorzinātnē terminu bug (no angļu — ‘blakts, kukainis’) pēc tam, kad datora relejā tika atrasta iesprūdusi kode, kas izraisīja datora kļūdu.

1969. gadā tika nosaukta par pirmo Data Processing Management Association gada cilvēku datorzinātnē, 2016. gadā (pēc nāves) apbalvota ar ASV Prezidenta brīvības medaļu.

Izcelsme

Greisa Hopera piedzima Ņujorkā kā vecākā no trijiem bērniem. Vecāki bija Valters Flečers Marejs un māte Marija Kempbela van Horne.

Izglītība un darbs

Pamata un vidējo izglītību Greisa Hopera ieguva Hetridža skolā, tad Vesāra koledžā. Pēc tam studēja matemātiku Jēlas Universitātē, kas atrodas Ņūheivenā, Konektikutas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs. 1930. gadā Hopera ieguva maģistra grādu matemātikā, bet 1934. doktora grādu ar pētījumu "Jauni nesamazinātības kritēriju veidi". Darba vadītājs bija norvēģu matemātiķis Eistins Ore. 20. gadsimta 20. — 30. gados nebija ierasts, ka ASV sievietēm bija iespējams nonākt līdz tik augstiem akadēmiskiem panākumiem. Kopš 1931. gada un līdz 2. pasaules karam Hopera strādāja par asociēto profesori Vesāra koledžā.

Darbs un nozīme programmēšanā

Otrā pasaules kara laikā Greisa Hopera 34 gadu vecumā vēlējās iestāties Jūras flotē, bet vecuma un neatbilstoša svara dēļ tika noraidīta. Noraidījuma pamats bija Hoperas pamatdarbs par matemātikas pasniedzēju Vesāra koledžā. 1943. gadā Hopera paņēma akadēmisko atvaļinājumu un iestājās kā brīvprātīgā Jūras flotes sieviešu rezervistu grupā. Tiek uzskatīts, ka Hoperes programmētājas karjera sākusies ar 1944. gadu, kad viņa strādāja komandā Harvard Mark I, kuru vadīja Hovards Eikens.

Pēc 2. pasaules kara Hopera atteicās no asociētās profesores darba Vesāra koledžā, lai strādātu Hārvardā par pētnieci inženierzinātņu un lietišķās fizikas jomā. Šajā periodā ar Jūras flotes atbalstu Greisa Hopera attīstīja Mark II un Mark III datorus. 1945. gadā Hopera ieviesa jēdzienu "debugging" datorzinātņu jomā. Neskatoties uz profesionāliem panākumiem, 1946. gadā Greisa Hopera pameta darbu Hārvardā.

1949. gadā Hopera sāka strādāt The Eckert—Mauchly Computer Corporation (EMCC) Filadelfijā; tā bija komanda, kura izveidoja UNIVAC I datoru. Tieši EMCC Hopere izveidoja vienu no pirmajiem COBOL kompilatoru, pirmo standartizēto biznesa datoru valodu. Greisas Hoperas vadībā izstrādātais kompilators pārveidoja angļu valodu datoram saprotamā mašīnas kodā. 1952. gadā Hopera bija pabeigusi izstrādāt kompilatoru, kas veidots A-0 sistēmā. Kompilators pārveidoja matemātikas kodu mašīnai nolasāmā binārajā kodā, kā arī bija iespējams veidot programmas vairākos datoros, nevis vienā. Viņa izveidoja vairākas akadēmiskas publikācijas par atklājumiem, kas publicēti Harvard Mark.

1954. gadā Greisa Hopera EMCC jau vadīja automātiskās programmēšanas nodaļu. Viņas vadībā tika ieviesta viena no pirmajām kompilēšanas valodām Flow-Matic. Flow-Matic uzskatāma par pirmo programmēšanas valodu, kas lieto angļu valodu komandām. Tādā veidā Hopera pierādīja, ka ir iespējams izveidot angļu valodā balstītu programmēšanas valodu. Hoperes nopelns ir COBOL (angļu: COmmon Business-Oriented Language) valodas ieviešana, kas balstās uz angļu valodu. 1966. gadā Greisa Hopera atvaļinājās no Jūras flotes rezervistu grupas, bet jau 1967. gadā Jūras flotes vadība viņu aicināja atgriezties darbā par direktoru un vēlāk — kapteini. Greisa Hopera devās pensijā 1986. gadā, bet turpināja strādāt par konsultanti DEC (Digital Equipment Corporation).

Greisa Hopera ir likusi pamatus mūsdienu programmēšanas nozarei. Jau savas dzīves laikā 40 pasaules augstskolas Hoperai piešķīra akadēmiskos goda nosaukumus. Jēlas Universitātes koledža 2017. gadā tika nosauktas Greisas Hoperas vārdā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Greisa Hopera.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Jēlas universitātes info
Smitsona Institūta info

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.