Gnosticisms
.jpg)
Gnosticisms (grieķu: γνώσις — zināšanas) ir domāšanas veids, kas personisko garīgo atklāsmi vērtē augstāk nekā reliģiskās dogmas. Gnosticisms ietekmēja vairākas reliģiskās kustības un filozofijas skolas.[1]
2. gadsimta baznīctēvs Irenejs par pirmo gnostiķi dēvēja Sīmani Magu, kura uzskati esot maldu mācība jeb herēze.[2] Viens no pazīstamākajiem gnostiķiem bija Valentīns, kurš bija izglītojies Aleksandrijā un bijis pazīstams ar neoplatonismu, kristietību, jūdu ezotēriku un vietējām pagānu reliģijām. Pētnieki uzskata, ka Valentīns sarakstījis Patiesības evaņģēliju[3], kurš atrodams starp 1945. gadā atrastajiem Naghammādī manuskriptiem. Citu gnostiķu mācībās manāma zoroastrisma, maniheisma un jūdaisma ideju ietekme.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «EU Vēsture - Gnosticisms». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 7. oktobrī.
- ↑ Katoļu enciklopēdija, Svētais Irenejs (angliski)
- ↑ Datubāze, Patiesības evaņģēlijs (angliski) (spāņu)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gnosticisms.
|