Fudzi
| Fudzi | |
|---|---|
 Skats no Šojiko ezera puses
| |
  Fudzi  Fudzi |
|
| Augstums | 3776 m v.j.l. |
| Atrašanās vieta |  Japāna
|
| Topogrāfiskā karte | 
|
| Tips | stratovulkāns |
| Pēdējais izvirdums | 1707.-1708. gadā |
 Fudzi Vikikrātuvē
| |
Fudzi (japāņu: 富士山, Fujisan, izrunā: /ɸɯ̟ᵝʑisã̠ɴ/) ir augstākais kalns Japānā[1] un viens no valsts nozīmīgākajiem simboliem. Tas ir aktīvs stratovulkāns ar gandrīz perfektu konusveida formu, kas gadsimtiem ilgi iedvesmojis māksliniekus, dzejniekus un svētceļniekus.[2][3] Fudzi tiek uzskatīts par svēto kalnu un ir viens no Japānas “trim svētajiem kalniem” (三霊山, Sanreizan). Vulkāns atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, uz Sidzuokas un Jamanasi prefektūru robežas, aptuveni 100 km uz dienvidrietumiem no Tokijas. Skaidrā dienā kalnu iespējams saskatīt no galvaspilsētas. Tā augstums sasniedz 3776 metrus virs jūras līmeņa, padarot to par Japānas augstāko dabisko objektu.
Lai gan Fudzi ir aktīvs vulkāns, pēdējais tā izvirdums notika 1707.—1708. gadā.[1][4] Mūsdienās tas ir populārs tūrisma un alpīnisma galamērķis, oficiālā kāpšanas sezona ilgst no jūlija sākuma līdz augusta beigām. Daudzi ceļotāji kāpj naktī, lai saullēktu sagaidītu no virsotnes. Fudzi bieži attēlots japāņu mākslā un literatūrā, tostarp Hokusai slavenajā darbu sērijā “36 skati uz Fudzi kalnu”.[3] 2013. gadā UNESCO to iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā ar nosaukumu “Fudzi — svētvieta un mākslinieciskās iedvesmas avots”, apliecinot tā nozīmi Japānas vēsturē un kultūrā.[2]
Ģeoloģija un ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fudzi ir stratovulkāns, kas veidojies Honsju salas tektoniski aktīvajā zonā, kur saduras Filipīnu, Klusā okeāna, Eirāzijas un Ziemeļamerikas plātnes. Tas atrodas Uguns lokā, kas ir reģions ar augstu seismisko un vulkānisko aktivitāti.
Fudzi ir salīdzinoši jauns vulkāns. Tā struktūra veidojusies pēdējo 400 000 gadu laikā, un tā pašreizējā forma ir trīs secīgu vulkānu kombinācija — Komitake, Ko Fudzi (“Vecais Fudzi”) un Šin Fudzi (“Jaunais Fudzi”).[1] Apmēram pirms 100 000 gadu notika masīvi izvirdumi, kas mainīja vulkāna formu. Pēdējo 10 000 gadu laikā izveidojusies pašreizējā konusveida struktūra. Fudzi ir klasisks stratovulkāns ar stāvu, simetrisku konusu, kas veidojies no dažādiem lavas slāņiem un vulkāniskajiem iežiem, piemēram, andezīta un bazalta.
Fudzi tiek uzskatīts par aktīvu vulkānu, lai gan pēdējais izvirdums notika 1707. gadā (Hōei izvirdums). Šis izvirdums radīja lielu daudzumu pelnu un izveidoja papildu krāteri vulkāna dienvidaustrumu nogāzē. Fudzi izvirdumi parasti ir eksplozīvi, un tie rada lielu daudzumu piroklastisko pelnu. Magmatiskā aktivitāte zem vulkāna tiek uzraudzīta, jo pastāv risks, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Zinātnieki seko seismiskajai aktivitātei un gāzu emisijām, lai noteiktu vulkāniskās aktivitātes pazīmes.[1]
Izvirdumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Iemesls: izvirdumu nosaukumi Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Fudzi ir aktīvs stratovulkāns, kurš pēdējo 10 000 gadu laikā ir piedzīvojis vairākus nozīmīgus izvirdumus. Lai gan mūsdienās tas ir mierīgs, vulkāna aktivitāte tiek pastāvīgi uzraudzīta, jo pastāv potenciāls nākotnes izvirdumiem.
Pēdējie izvirdumi notika 800. gadā (Enryaku izvirdums), 864. gadā (Jōgan izvirdums) un 1707. gada (Hōei izvirdums).[5][6][4] 800. gadā sākās Enryaku izvirdums, kas notika Fudzi kalna ziemeļaustrumu nogāzē, izmetot lielu daudzumu vulkānisko pelnu, un apraka svarīgo Ašigara ceļu.[5] 864. gadā Fudzi ziemeļaustrumos izvirda lava, tā tecēja Senoumi ezerā (せの海), sadalot to uz pusēm. Mūsdienās ir divi ezeri — Saiko ezers (西湖) un Šojiko ezers (精進湖). Sacietējusī lava, kas sadalīja ezeru uz pusēm, ir nosaukta par Aokigaharu (青木ヶ原溶岩), un tā mūsdienās ir apaugusi ar mežu. Viens no nozīmīgākajiem Fudzi izvirdumiem bija 1707. gada Hōei izvirdums, kas notika Edo periodā. Šis izvirdums sākās 16. decembrī un ilga vairāk nekā divas nedēļas. Tajā netika novērota lavas plūsma, bet tika izsviests milzīgs daudzums vulkānisko pelnu un iežu, kas noklāja plašas teritorijas, tostarp Tokiju (tolaik Edo), kas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā no vulkāna. Izvirduma rezultātā izveidojās Hōei krāteris vulkāna dienvidaustrumu nogāzē.
Fudzi izvirdumi vēsturiski ir izraisījuši nopietnas sekas. Izvirdumu laikā vulkāniskie pelni var pārklāt lauksaimniecības zemes un pilsētas, samazinot ražu un piesārņojot ūdens avotus. 1707. gada Hōei izvirdums būtiski ietekmēja Edo pilsētu, kur pelnu dēļ bija elpošanas problēmas un pārtikas krīze. Spēcīgi izvirdumi bieži vien ir saistīti ar zemestrīcēm, kas var radīt plašus postījumus. Hōei izvirdumu, iespējams, izraisīja spēcīgā Hōei zemestrīce (M8.6—8.7), kas notika 49 dienas pirms izvirduma.[7] Lai gan pēdējie izvirdumi galvenokārt radījuši pelnus un piroklastiskos iežus, agrākā vēsturē Fudzi lavas straumes ir izpostījušas apkārtējās teritorijas un mainījušas ainavu.
Mūsdienās Fudzi tiek rūpīgi uzraudzīts, lai prognozētu iespējamos izvirdumus. Japānas Meteoroloģijas aģentūra reģistrē zemestrīces un gāzu emisijas, kas varētu liecināt par magmas kustību vulkāna iekšienē. Pēdējās desmitgadēs Fudzi tuvumā ir reģistrētas vairākas nelielas zemestrīces, un zinātnieki uzskata, ka nākotnē varētu notikt jauns izvirdums. Tiek lēsts, ka liela izvirduma gadījumā tas varētu radīt ievērojamus ekonomiskos un sociālos zaudējumus, jo Tokijas metropole atrodas relatīvi tuvu vulkānam.[8] Lai sagatavotos iespējamam izvirdumam, Japānas valdība ir izstrādājusi evakuācijas plānus un veic sabiedrības informēšanas kampaņas par vulkānisko risku.
Klimats un ekosistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dažādos augstumos Fudzi klimats un ekosistēma ir ievērojami atšķirīgi, radot unikālus dabas apstākļus un bioloģisko daudzveidību. Kalns atrodas mērenā joslā, taču lielais augstums rada vertikālo zonalitāti.
Fudzi klimatiskie apstākļi ievērojami atšķiras atkarībā no augstuma. Vulkāna pakājē valda mēreni laikapstākļi ar siltām vasarām un mērenām ziemām, savukārt virsotnē valda skarbs, auksts klimats. Vasarā (jūlijā un augustā) temperatūra virsotnē reti pārsniedz 0 °C, kamēr kalna pakājē tā var sasniegt +25 °C. Ziemā temperatūra kalna virsotnē var nokrist līdz -20 °C vai zemāk, un spēcīgi vēji rada vēl zemākas temperatūras sajūtu. No rudens līdz pavasarim kalns bieži ir klāts ar sniegu, un vētras var būt īpaši spēcīgas. Lielās temperatūras svārstības un stiprais vējš apgrūtina kāpšanu un padara augstāko daļu par izaicinājumu pat pieredzējušiem alpīnistiem.
Fudzi apkārtnē atrodas dažādas ekosistēmas, kas atšķiras atkarībā no augstuma. Kalns ir sadalīts vairākās bioloģiskajās zonās. Pakājes mežos (0—1000 m) aug lapu koki, piemēram, ozoli un kļavas, kā arī skujkoki. Šajā zonā dzīvo lāči, brieži, lapsas un dažādi putni. No 1000 līdz 2500 m v.j.l. dominē skujkoki, piemēram, Japānas cipreses un egles. Šeit sastopami jenoti un kalnu kazas. 2500 m un augstāk apstākļi kļūst skarbāki, un veģetācija kļūst nabadzīga. Tikai izturīgākie augi, piemēram, sūnas un alpīnās puķes, spēj izdzīvot. Fudzi apkārtnē mīt arī retas un aizsargājamas sugas, piemēram, Japānas milzu salamandra (Andrias japonicus)[9] un dažādi plēsīgie putni.[10]
Fudzi un tā apkārtne ir daļa no Fudzi-Hakones-Izu nacionālā parka, kas tika izveidots 1936. gadā, lai aizsargātu šo unikālo dabas teritoriju. 2013. gadā Fudzi tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ne tikai tā dabas, bet arī kultūras nozīmes dēļ.[2] Lai saglabātu ekosistēmu, Japānas valdība ir ieviesusi stingrus noteikumus attiecībā uz tūrisma aktivitātēm, tostarp atkritumu apsaimniekošanu, ierobežotu piekļuvi noteiktās zonās un stingrus ugunsdrošības noteikumus. Fudzi ekosistēma ir jūtīga pret cilvēku ietekmi, tāpēc notiek pastāvīgi pasākumi, lai ierobežotu piesārņojumu un masveida tūrisma radīto slodzi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Mount Fuji» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Fujisan, sacred place and source of artistic inspiration» (angļu). UNESCO World Heritage Convention. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 «The Great Wave: why has this become the defining image of our era?» (angļu). The Guardian. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 «Mt. Fuji: The Earthquake that caused a Volcanic Eruption» (angļu). Oregon State University. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 «Mount Fuji’s History of Eruptions». nippon.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ «Risk5: Volcanic eruption» (angļu). Official Web Site for Mt. Fuji Climbing. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ Chesley, C., LaFemina, P. C., Puskas, C., & Kobayashi, D. (22 December 2012). "The 1707 Mw8.7 Hoei earthquake triggered the largest historical eruption of Mt. Fuji" (en). Geophysical Research Letters. doi:10.1029/2012GL053868.
- ↑ «Could a Mount Fuji Eruption Paralyze Tokyo?». japan-forward.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ «All About Japanese Giant Salamanders» (angļu). Sustainable Daisen. Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
- ↑ «Plants & Animals - Fuji-Hakone-Izu National Park». japan.travel (angļu). Skatīts: 2025. gada 22. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fudzi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
|