Ebolas vīrusslimība
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
| Ebolas vīrusslimība | |
|---|---|
| Klasifikācija un saites uz ārējiem avotiem | |
 1976. gada fotogrāfija ar divām medicīnas māsām, kas stāv pie Majingas N. — cilvēka ar Ebolas vīrusslimību; viņa mira tikai dažas dienas pēc tam smagas iekšējās asiņošanas dēļ | |
| DiseasesDB | 18043 |
| MedlinePlus | 001339 |
Ebolas vīrusslimība (EVS) jeb Ebolas hemorāģiskais drudzis (EHD) ir cilvēku slimība, ko izraisa Ebolas vīruss.[1] Simptomi parasti sākas divas dienas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar vīrusu ar drudzi, kakla sāpēm, muskuļu sāpēm un galvassāpēm.[1] Parasti seko slikta dūša, vemšana un caureja kopā ar aknu un nieru bojājumiem.[1] Šajā posmā dažiem cilvēkiem sākas problēmas ar asiņošanu.[1]
Inficēšanās ar vīrusu iespējama kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem no inficētiem dzīvniekiem (parasti pērtiķiem vai augļēdājsikspārņiem).[1] Izplatība pa gaisu dabiskā vidē nav dokumentēta.[2] Uzskata, ka augļēdājsikspārņi nēsā un izplata vīrusu, bet paši neinficējas.[1] Tad, kad ir notikusi cilvēku inficēšanās, slimība var izplatīties arī no cilvēka uz cilvēku.[1] Pēc izveseļošanās vīrieši var pārnest slimību ar spermu līdz gandrīz diviem mēnešiem.[1] Lai noteiktu diagnozi, parasti vispirms izslēdz citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, malāriju, holeru un citus vīrusu hemorāģiskos drudžus.[1] Lai apstiprinātu diagnozi, asins paraugus pārbauda attiecībā uz vīrusa antivielām, vīrusa RNS vai vīrusu pašu.[1]
Profilakses pasākumu skaitā ir samazināt slimības izplatīšanos no inficētiem pērtiķiem un cūkām uz cilvēkiem.[1] Tas veicams, pārbaudot šādus dzīvniekus attiecībā uz infekciju un, ja slimība ir konstatēta, nogalinot tos un pareizā veidā iznīcinot dzīvnieku ķermeņus.[1] Var būt lietderīgi gaļu kārtīgi izcept un, rīkojoties ar to, valkāt aizsargapģērbu,[1] kā arī valkāt aizsargapģērbu un mazgāt rokas tā cilvēka tuvumā, kas sirgst ar šo slimību.[1] Īpaši uzmanīgi jāapietas ar to cilvēku ķermeņa šķidrumu un audu paraugiem, kas sirgst ar šo slimību.[1]
Specifiskas terapijas attiecībā uz šo slimību nav, inficētām personām cenšas palīdzēt, veicot vai nu perorālu rehidrācijas terapiju (dodot dzert mazliet saldenu un sālītu ūdeni) vai ievadot intravenozus šķidrumus.[1] Slimībai ir augsts mirstības koeficients: bieži mirst starp 50% un 90% no tiem, kas inficēti ar vīrusu.[1][3]
Pirmoreiz slimība tika identificēta Sudānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā.[1] Slimība tipiski izpaužas uzliesmojumos Subsahāras Āfrikas tropiskajos reģionos.[1] No 1976. gada (kad tā tika identificēta pirmoreiz) līdz 2013. gadam ir bijuši inficēti mazāk nekā 1000 cilvēku gadā.[1][4] Līdz šim lielākais uzliesmojums ir Ebolas slimības epidēmija Rietumāfrikā no 2013. līdz 2015. gadam, kas skāra galvenokārt Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju,[5][6] izraisot vairāk nekā 28 000 saslimšanas gadījumu un vairāk nekā 11 000 cilvēku nāvi.
2019. gadā apstiprināta pirmā vakcīna pret Ebolas vīrusslimību.[7]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 «Ebola virus disease Fact sheet N°103». World Health Organization. March 2014. Skatīts: 2014. gada 12. aprīlis.
- ↑ «2014 Ebola Virus Disease (EVD) outbreak in West Africa». WHO. Apr 21 2014. Skatīts: 2014. gada 3. augusts.
- ↑ C.M. Fauquet. Virus taxonomy classification and nomenclature of viruses; 8th report of the International Committee on Taxonomy of Viruses. Oxford : Elsevier/Academic Press, 2005. 648. lpp. ISBN 9780080575483.
- ↑ «Ebola Viral Disease Outbreak — West Africa, 2014». CDC. 2014. gada 27. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijs.
- ↑ «CDC urges all US residents to avoid nonessential travel to Liberia, Guinea, and Sierra Leone because of an unprecedented outbreak of Ebola.». CDC. 2014. gada 31. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. augustā. Skatīts: 2014. gada 2. augusts.
- ↑ «Outbreak of Ebola in Guinea, Liberia, and Sierra Leone». CDC. 2014. gada 4. augusts. Skatīts: 2014. gada 5. augusts.
- ↑ First FDA-approved vaccine for the prevention of Ebola virus disease, marking a critical milestone in public health preparedness and response. U.S. Food and Drug Administration (FDA). 20 December 2019.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hans-Dieter Klenk. Marburg and Ebola Viruses (Current Topics in Microbiology and Immunology). Berlin : Springer-Verlag Telos, January 1999. ISBN 978-3-540-64729-4.
- Hans-Dieter Klenk, Heinz Feldmann. Ebola and Marburg viruses: molecular and cellular biology (Limited preview). Wymondham, Norfolk, UK : Horizon Bioscience, 2004. ISBN 978-0-9545232-3-7.
- Jens H. Kuhn. Filoviruses: A Compendium of 40 Years of Epidemiological, Clinical, and Laboratory Studies. Archives of Virology Supplement, vol. 20 (Limited preview). Vienna : SpringerWienNewYork, 2008. ISBN 978-3-211-20670-6.
- Joseph McCormick, Susan Fisher-Hoch. Level 4: Virus Hunters of the CDC (Limited preview). Horvitz, Leslie Alan (Updated [3rd] izd.). Barnes & Noble, June 1999 [1996]. ISBN 978-0-7607-1208-5.
- S. R. Pattyn. Ebola Virus Haemorrhagic Fever (Full free text) (1st izd.). Amsterdam : Elsevier/North-Holland Biomedical Press, 1978. ISBN 0-444-80060-3. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. decembrī. Skatīts: 2010. gada 11. decembrī. Arhivēts 2010. gada 11. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- Elena I. Ryabchikova, Barbara B. Price. Ebola and Marburg Viruses: A View of Infection Using Electron Microscopy. Columbus, Ohio : Battelle Press, 2004. ISBN 978-1-57477-131-2.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ebolas vīrusslimība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Ebolas vīrusslimība
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|