Dati: Atšķirības starp versijām
Izskats
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 81.198.220.82, atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot |
Aizvieto lapas saturu ar 'edgars Kategorija:Informācija' (Iezīmes: nodzēsta lapa Vizuālā labošana) |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
edgars |
|||
'''Dati''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]] ''data'') ir kodētas ziņas, kas raksturo reāla objekta stāvokli neatkarīgi no datu saņēmēja iepriekšējām zināšanām par šo objektu. Ja no datu saņēmēja viedokļa dati satur jaunus faktus, tad datus var uzskatīt par [[informācija|informāciju]]. |
|||
Dati parasti ir dažādu mērījumu rezultāts un var tikt izmantoti par pamatu diagrammām, attēliem vai novērojumiem mainīgo kopumam. Datiem jābūt tādā formā, lai tos varētu uzglabāt, pārvietot un apstrādāt. Neapstrādāti dati ir materiāls, ko saņem no datu piegādātājiem, un kuru izmanto datu saņēmēji, lai iegūtu informāciju uz datu pamata. |
|||
== Etimoloģija == |
|||
Vārds ''dati'' ir [[Latīņu]] daudzskaitlis no vārda ''datum'', kas nozīmē ''uzdrošināties'', "dot", tātad "kaut kas iedots". Diskutējot par problēmām [[ģeometrija|ģeometrijā]], [[matemātika|matemātikā]], [[inženierzinātnēs]], un tā tālāk, termins ''dots'' un ''dati'' tiek aizstāti. Vārds dati arī tiek uztverts kā fakts, skaitlis, un idejas. Šādi vārdu ''dati'' kā konceptu izmanto [[Datorzinātne|datorzinātnēs]]: dati ir skaitļi, vārdi, bildes, utt. |
|||
== Dati skaitļošanā == |
|||
Datorzinātnēs, dati ir informācijas veids, kas piemērots izmantošanai ar [[Dators|datoru]].Dati bieži tiek jaukti ar [[programma|programmām]].Programma ir detalizēts instrukciju kopums, lai dators veiktu uzdevumu. Šajā ziņā dati ir viss, kas nav programmas kods. |
|||
Arī [[Binārs|bināros]] failus (kas nav nolasāmi) dažkārt dēvē par "datiem" , atšķirībā no cilvēkam nolasāmā "teksta". Kopējais digitālo datu apjoms 2007.gadā tika lēsts ap 281000000000 gigabaitiem. |
|||
== Dati un programmas == |
|||
Datori izpilda instrukcijas, kuras tiem tiek nodotas. [[Instrukciju kopa]], kas paredzēta uzdevumu izpildīšanai, tiek saukta par programmu. Vispārīgā gadījumā programma, kas tiek izpildīta ar datora palīdzību, saturēs [[Binārā skaitīšanas sistēma|bināru]] mašīnkodu. Atmiņas elementi, ar kuriem programma manipulē, bet kurus [[procesors]] neizpilda, sastāv no datiem. Programmu dati tiek glabāti [[Fails|failos]]. Izpildāmie faili sastāv no programmām - visi pārējie faili ir [[Failu sistēma|datu faili]]. Izpildāmie faili var saturēt arī datus, kuri ir "iebūvēti" programmā. Dažiem izpildāmajiem failiem ir datu segments, kas parasti sastāv no konstantām vērtībām un sākotnējām vērtībām. |
|||
== Analogdati == |
|||
Analogdati (no [[Angļu valoda|angļu]] ''analog data'') ir dati, kas tiek attēloti, izmantojot [[analogsignālu]]. |
|||
== Cipardati == |
|||
Cipardati (no [[Angļu valoda|angļu]] ''digital data'') ir dati, kas tiek attēloti, izmantojot [[ciparsignālus]]. Ciparsignāls (no [[Angļu valoda|angļu]] ''digital signal'') ir skaitļu secība, kas iegūta diskrēta signāla nolases aizstājot ar skaitļiem. Ciparkods (no [[Angļu valoda|angļu]] ''digital code'') ir kodētā ziņojuma pieraksts ciparu vai skaitļu secības veidā. Ciparu sistēmā datu pārraidei un attēlošanai izmanto ciparus 0 un 1 . |
|||
{{IT-aizmetnis}} |
|||
{{autoritatīvā vadība}} |
|||
[[Kategorija:Informācija]] |
[[Kategorija:Informācija]] |
Versija, kas saglabāta 2016. gada 26. februāris, plkst. 14.29
edgars