Pāriet uz saturu

Dati: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Escarbot (diskusija | devums)
m r2.5.5) (robots pievieno: ast, ms, ro, sd
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(35 starpversijas, ko saglabājuši 24 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Dati''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]] ''data'') ir kodētas ziņas, kas raksturo reāla objekta stāvokli neatkarīgi no datu saņēmēja iepriekšējām zināšanām par šo objektu. Ja no datu saņēmēja viedokļa dati satur jaunus faktus, tad datus var uzskatīt par [[informācija|informāciju]].
'''Dati''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]] ''data'') ir kodētas ziņas, kas raksturo reāla objekta stāvokli neatkarīgi no datu saņēmēja iepriekšējām zināšanām par šo objektu. Ja no datu saņēmēja viedokļa dati satur jaunus faktus, tad datus var uzskatīt par [[informācija|informāciju]].


Dati parasti ir dažādu mērījumu rezultāts un var tikt izmantoti par pamatu diagrammām, attēliem vai novērojumiem mainīgo kopumam. Datiem jābūt tādā formā, lai tos varētu uzglabāt, pārvietot un apstrādāt. Neapstrādāti dati ir materiāls, ko saņem no datu piegādātājiem, un kuru izmanto datu saņēmēji, lai iegūtu informāciju uz datu pamata.
Dati parasti ir dažādu mērījumu rezultāts un var tikt izmantoti par pamatu diagrammām, attēliem vai novērojumiem mainīgo kopumam. Datiem jābūt tādā formā, lai tos varētu uzglabāt, pārvietot un apstrādāt. Neapstrādāti dati ir materiāls, ko saņem no datu piegādātājiem, un kuru izmanto datu saņēmēji, lai iegūtu informāciju uz datu pamata.


== Etimoloģija ==
== Etimoloģija ==
Vārds ''dati'' ir [[Latīņu]] daudzskaitlis no vārda ''datum'', kas nozīmē ''uzdrošināties'', "dot", tātad "kaut kas iedots". Diskutējot par problēmām [[ģeometrijā]], [[matemātikā]], [[inženierzinātnēs]], un tā tālāk, termins ''dots'' un ''dati'' tiek aizstāti. Vārds dati arī tiek uztverts kā fakts, skaitlis, un idejas. Šādi vārdu ''dati'' kā konceptu izmanto [[datorzinātnēs]]: dati ir skaitļi, vārdi, bildes, utt.
Vārds ''dati'' ir [[Latīņu]] daudzskaitlis no vārda ''datum'', kas nozīmē ''uzdrošināties'', "dot", tātad "kaut kas iedots". Diskutējot par problēmām [[ģeometrija|ģeometrijā]], [[matemātika|matemātikā]], [[inženierija|inženierzinātnēs]], un tā tālāk, termins ''dots'' un ''dati'' tiek aizstāti. Vārds dati arī tiek uztverts kā fakts, skaitlis, un idejas. Šādi vārdu ''dati'' kā konceptu izmanto [[Datorzinātne|datorzinātnēs]]: dati ir skaitļi, vārdi, bildes, utt.


== Dati skaitļošanā ==
== Dati skaitļošanā ==
Datorzinātnēs, dati ir informācijas veids, kas piemērots izmantošanai ar [[Dators|datoru]].Dati bieži tiek jaukti ar [[programma|programmām]].Programma ir detalizēts instrukciju kopums, lai dators veiktu uzdevumu . Šajā ziņā dati ir viss, kas nav programmas kods.
Datorzinātnēs, dati ir informācijas veids, kas piemērots izmantošanai ar [[Dators|datoru]]. Dati bieži tiek jaukti ar [[programma|programmām]]. Programma ir detalizēts instrukciju kopums, lai dators veiktu uzdevumu. Šajā ziņā dati ir viss, kas nav programmas kods.


Arī [[Binārs|bināros]] failus (kas nav nolasāmi) dažkārt dēvē par "datiem" , atšķirībā no cilvēkam nolasāmā "teksta". Kopējais digitālo datu apjoms 2007.gadā tika lēsts ap 281000000000 gigabaitiem .
Arī [[Binārs|bināros]] failus (kas nav nolasāmi) dažkārt dēvē par "datiem" , atšķirībā no cilvēkam nolasāmā "teksta". Kopējais [[cipardati|cipardatu]] apjoms 2007.gadā tika lēsts ap 281000000000 gigabaitiem.


== Dati un programmas ==
== Dati un programmas ==
Datori izpilda instrukcijas, kuras tiem tiek nodotas. [[Instrukciju kopa]], kas paredzēta uzdevumu izpildīšanai, tiek saukta par programmu. Vispārīgā gadījumā programma, kas tiek izpildīta ar datora palīdzību, saturēs [[Binārā skaitīšanas sistēma|bināru]] mašīnkodu. Atmiņas elementi, ar kuriem programma manipulē, bet kurus [[procesors]] neizpilda, sastāv no datiem. Programmu dati tiek glabāti [[Fails|failos]]. Izpildāmie faili sastāv no programmām - visi pārējie faili ir [[Failu sistēma|datu faili]]. Izpildāmie faili var saturēt arī datus, kuri ir "iebūvēti" programmā. Dažiem izpildāmajiem failiem ir datu segments, kas parasti sastāv no konstantām vērtībām un sākotnējām vērtībām.
Datori izpilda instrukcijas, kuras tiem tiek nodotas. [[Instrukciju kopa]], kas paredzēta uzdevumu izpildīšanai, tiek saukta par programmu. Vispārīgā gadījumā programma, kas tiek izpildīta ar datora palīdzību, saturēs [[Binārā skaitīšanas sistēma|bināru]] mašīnkodu. Atmiņas elementi, ar kuriem programma manipulē, bet kurus [[procesors]] neizpilda, sastāv no datiem. Programmu dati tiek glabāti [[Fails|failos]]. Izpildāmie faili sastāv no programmām visi pārējie faili ir [[Failu sistēma|datu faili]]. Izpildāmie faili var saturēt arī datus, kuri ir "iebūvēti" programmā. Dažiem izpildāmajiem failiem ir datu segments, kas parasti sastāv no konstantām vērtībām un sākotnējām vērtībām.

== Analogdati ==
Analogdati (no [[Angļu valoda|angļu]] — ''analog data'') ir dati, kas tiek attēloti, izmantojot [[analogais signāls|analogsignālu]].

== Cipardati ==
Cipardati (no [[Angļu valoda|angļu]] ''digital data'') ir dati, kas tiek attēloti, izmantojot [[ciparu signāls|ciparsignālus]]. Ciparsignāls (no [[Angļu valoda|angļu]] ''digital signal'') ir skaitļu secība, kas iegūta diskrēta signāla nolases aizstājot ar skaitļiem. Ciparkods (no [[Angļu valoda|angļu]] ''digital code'') ir kodētā ziņojuma pieraksts ciparu vai skaitļu secības veidā. Ciparu sistēmā datu pārraidei un attēlošanai izmanto ciparus 0 un 1 .


{{IT-aizmetnis}}
{{IT-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Informācija]]


[[Kategorija:Informācija]]
[[af:Data]]
[[ar:بيانات]]
[[ast:Datu]]
[[az:Verilənlər]]
[[be:Даныя]]
[[bg:Данни]]
[[bn:উপাত্ত]]
[[bs:Podatak]]
[[ca:Dada]]
[[ckb:دراوە]]
[[cs:Data]]
[[da:Data]]
[[de:Daten]]
[[el:Δεδομένα]]
[[en:Data]]
[[eo:Datumo]]
[[es:Dato]]
[[eu:Datu (estatistika)]]
[[fa:داده‌ها]]
[[fi:Data]]
[[fr:Donnée]]
[[he:נתונים]]
[[hr:Podatak]]
[[hu:Adat]]
[[id:Data]]
[[is:Gögn]]
[[it:Dato]]
[[ja:データ]]
[[kk:Дерек]]
[[ko:자료]]
[[lt:Duomenys]]
[[mk:Податок]]
[[mr:विदा]]
[[ms:Data]]
[[nl:Gegeven]]
[[pl:Dane]]
[[pt:Dados]]
[[ro:Dată]]
[[ru:Данные]]
[[rue:Дата]]
[[sd:اعداد]]
[[sh:Podatak]]
[[si:දත්ත]]
[[sl:Podatek]]
[[sr:Податак]]
[[su:Data]]
[[sv:Data (mönster)]]
[[sw:Data]]
[[ta:தரவு]]
[[th:ข้อมูล]]
[[tl:Datos]]
[[uk:Дані]]
[[ur:معطیات]]
[[vi:Dữ liệu]]
[[wuu:数据]]
[[yi:דאטן]]
[[zh:数据]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 6. jūnijs, plkst. 20.42

Dati (no latīņudata) ir kodētas ziņas, kas raksturo reāla objekta stāvokli neatkarīgi no datu saņēmēja iepriekšējām zināšanām par šo objektu. Ja no datu saņēmēja viedokļa dati satur jaunus faktus, tad datus var uzskatīt par informāciju.

Dati parasti ir dažādu mērījumu rezultāts un var tikt izmantoti par pamatu diagrammām, attēliem vai novērojumiem mainīgo kopumam. Datiem jābūt tādā formā, lai tos varētu uzglabāt, pārvietot un apstrādāt. Neapstrādāti dati ir materiāls, ko saņem no datu piegādātājiem, un kuru izmanto datu saņēmēji, lai iegūtu informāciju uz datu pamata.

Vārds dati ir Latīņu daudzskaitlis no vārda datum, kas nozīmē uzdrošināties, "dot", tātad "kaut kas iedots". Diskutējot par problēmām ģeometrijā, matemātikā, inženierzinātnēs, un tā tālāk, termins dots un dati tiek aizstāti. Vārds dati arī tiek uztverts kā fakts, skaitlis, un idejas. Šādi vārdu dati kā konceptu izmanto datorzinātnēs: dati ir skaitļi, vārdi, bildes, utt.

Dati skaitļošanā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datorzinātnēs, dati ir informācijas veids, kas piemērots izmantošanai ar datoru. Dati bieži tiek jaukti ar programmām. Programma ir detalizēts instrukciju kopums, lai dators veiktu uzdevumu. Šajā ziņā dati ir viss, kas nav programmas kods.

Arī bināros failus (kas nav nolasāmi) dažkārt dēvē par "datiem" , atšķirībā no cilvēkam nolasāmā "teksta". Kopējais cipardatu apjoms 2007.gadā tika lēsts ap 281000000000 gigabaitiem.

Dati un programmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datori izpilda instrukcijas, kuras tiem tiek nodotas. Instrukciju kopa, kas paredzēta uzdevumu izpildīšanai, tiek saukta par programmu. Vispārīgā gadījumā programma, kas tiek izpildīta ar datora palīdzību, saturēs bināru mašīnkodu. Atmiņas elementi, ar kuriem programma manipulē, bet kurus procesors neizpilda, sastāv no datiem. Programmu dati tiek glabāti failos. Izpildāmie faili sastāv no programmām — visi pārējie faili ir datu faili. Izpildāmie faili var saturēt arī datus, kuri ir "iebūvēti" programmā. Dažiem izpildāmajiem failiem ir datu segments, kas parasti sastāv no konstantām vērtībām un sākotnējām vērtībām.

Analogdati (no angļuanalog data) ir dati, kas tiek attēloti, izmantojot analogsignālu.

Cipardati (no angļu digital data) ir dati, kas tiek attēloti, izmantojot ciparsignālus. Ciparsignāls (no angļu digital signal) ir skaitļu secība, kas iegūta diskrēta signāla nolases aizstājot ar skaitļiem. Ciparkods (no angļu digital code) ir kodētā ziņojuma pieraksts ciparu vai skaitļu secības veidā. Ciparu sistēmā datu pārraidei un attēlošanai izmanto ciparus 0 un 1 .