Apskatīt AIDS izejas kodu

{{Papildu atsauces+}}
{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Iegūtā imūndeficīta sindroms''' jeb '''AIDS''' ({{val|en|acquired immune deficiency syndrome}}) ir inficēšanās ar [[cilvēka imūndeficīta vīruss|cilvēka imūndeficīta vīrusu]] (HIV) pēdējā, dzīvību apdraudošā pakāpe. Šis nosaukums atsaucas uz faktu, ka [[HIV]] nopietni bojā pacienta [[imūnsistēma|imūnsistēmu]]. Pirmoreiz saslimstība ar AIDS konstatēta 1981. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet pētnieki saslimšanas gadījumus atklājuši jau 1959. gadā.

== Cēloņi ==
AIDS izraisa divi [[vīruss|vīrusi]], kas pieder pie [[retrovīrusi|retrovīrusu]] grupas. Pētnieki AIDS vīrusu atklāja 1983. gadā [[Francija|Francijā]] un 1984. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vīruss kļuva pazīstams kā [[HIV-1]]. 1985. gadā Francijā zinātnieki atklāja vēl vienu radniecīgu vīrusu, kas izraisa AIDS. Šis vīruss, saukts [[HIV-2]], pārsvarā sastopams [[Āfrika|Āfrikā]]. HIV-1 sastopams visā pasaulē.

[[HIV]] inficē noteiktus [[leikocīts|leikocītus]], ieskaitot [[T līdzētājšūnas]] un makrofāgus, kam ir liela nozīme [[imūnsistēma]]s darbā. Vīruss piesaistās noteiktām [[molekula|molekulām]], kas atrodas tikai [[šūna|šūnu]] virspusē. Šīs molekulas sauc par CD4 receptormolekulām, visbiežāk sastopamas uz T līdzētājšūnu, monocītu, makrofāgu šūnu virsmas, mazāk neiroglijas un taisnās zarnas epitēlija šūnu virsmas. Kad HIV vīruss iekļūst vienā no šīm šūnām, vīruss ievieto savus gēnus šūnas [[šūnas reproduktīvā sistēma|reproduktīvajā sistēmā]] un izmanto to, lai radītu vairāk HIV. Šī infekcija nogalina CD4 šūnu un izplata AIDS vīrusus uz citām CD4 šūnām, kur process atkārtojas.

== Simptomi ==
[[HIV]] var atrasties ķermenī 2—12 gadus, tam ārēji nekādi neizpaužoties. Inficēta persona var nodot vīrusu citai personai gan tad, kad ir [[simptomi]], gan tad, kad to nav. [[Infekcija]] ar HIV visiem inficētajiem ilgst visu mūžu. Cilvēkiem, kas inficējušies ar HIV, pamazām parādās simptomi, ko var izraisīt arī mazāk svarīgas kaites. Gadījumā ar HIV infekciju šie simptomi ir paildzināti un bieži arī stiprāki. Simptomi mēdz būt šādi: palielināti [[limfmezgli]], nogurums, [[drudzis]], apetītes un svara zudums, caureja, mutes un [[vagīna]]s iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt.

Parasti HIV izraisa spēcīgu “šķērdēšanas sindromu”, kas izpaužas kā nopietns svara zudums, vispārēja veselības pasliktināšanās un beigās arī nāve. Daudzos gadījumos vīruss inficē [[smadzenes]] un [[nervu sistēma|nervu sistēmu]]. HIV var izraisīt plānprātību, kam raksturīgas sajūtu, domāšanas vai atmiņas problēmas. HIV smadzeņu infekcija var izraisīt arī kustību vai koordinācijas problēmas.

== Oportūniskās slimības ==
[[HIV]] iedarbība uz [[imūnsistēma|imūnsistēmu]] padara inficētos cilvēkus uzņēmīgus pret slimībām, ar ko parasti nesaslimst vai kas parasti nav nopietnas. Šīs slimības dēvē par oportūniskām, jo tās izmanto imūnsistēmas sabrukumu. Ja cilvēkam ir [[oportūniskās slimības|oportūniskā slimība]], kāda cita smaga slimība vai noteikts skaits bojātu CD4 šūnu, tiek uzskatīts, ka ar HIV inficētajai personai ir AIDS.

Ir daudzas oportūniskās slimības, ar ko parasti slimo AIDS slimnieki. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eiropa|Eiropā]] visbiežāk sastopamās ir ''pneumocystis carinii'' pneimonija, barības vada iekaisums, Kaposi sarkoma un citomegalovīrusa retinīts. Cilvēki, kuriem ir AIDS, parasti saslimst ar vismaz vienu no šīm slimībām.

''Pneumocystis carinii'' [[pneimonija]], kas ir [[plaušu infekcijas|plaušu infekcija]], ir visbiežākais AIDS slimnieku nāves cēlonis. Barības vada iekaisums izraisa spēcīgas sāpes barības rīšanas laikā, kas mēdz izraisīt svara zudumu un [[atūdeņošanās|atūdeņošanos]]. Kaposi sarkoma ir [[Vēzis (slimība)|vēža]] paveids, kas parasti parādās uz ādas. Audzēji var izskatīties kā zilumi, bet tie aug. Citomegalovīrusa retinīts ir [[acis|acu]] infekcija, kas var izraisīt [[aklums|aklumu]].

Vēl viena slimība, kas nosaka AIDS ar HIV inficētiem slimniekiem, ir [[tuberkuloze]]. Daudzas desmitgades tuberkulozes gadījumu skaits [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mazinājās. 1980. gadu vidū ārsti ievēroja, ka aug tuberkulozes gadījumu skaits HIV slimnieku vidū. Novājinātās imūnsistēmas dēļ cilvēki, kam ir HIV, ir sevišķi uzņēmīgi pret tuberkulozi.

Personai, kas inficējusies ar HIV, 2—12 gadu laikā pēc inficēšanās attīstās HIV. Bērnam, kas dzimis, jau inficējies ar HIV, šis periods parasti ir īsāks. Medicīniska ārstēšana var pagarināt šo laiku, novilcinot saslimšanu ar oportūniskajām slimībām. Dažiem cilvēkiem, kas inficēti ar HIV jau vairāk kā 12 gadus, nav simptomu vai tie ir ļoti nelieli. Dažiem ir HIV simptomi, bet nav oportūnisko slimību simptomu.

== Kā HIV tiek pārnēsāts ==

Pētnieki ir atklājuši trīs [[HIV]] pārnēsāšanas veidus: (1) [[dzimumsakari]], (2) tiešs kontakts ar inficētām [[asinis|asinīm]] un (3) slimības pāriešana no inficētas sievietes uz [[embrijs|embriju]] vai zīdaini. Visbiežāk sastopamais saslimšanas veids ir dzimumsakari ar inficētu personu. [[HIV]] tiek pārnēsāts visās dzimumsakaru formās, ieskaitot [[anālais sekss|anālo]] un [[orālais sekss|orālo]] seksu.

Cilvēki, kas sev injicē [[narkotikas]], var saskarties ar inficētām asinīm, lietojot zemādas adatas un šļirces. [[asiņu pārliešana|Asins pārliešanu]] un [[orgānu transplantācijas|transplantāciju]] saņēmēji un cilvēki ar [[hemofīliju]] var nākt saskarē ar vīrusu caur inficētu [[donors|donoru]] asinīm, asiņu komponentiem, [[audi]]em vai [[orgāni]]em. Tomēr gan ziedoto asiņu, gan orgānu donoru pārbaude praktiski nepieļauj iespēju inficēties šādā ceļā. Veselības aprūpē strādājošie var inficēties, nonākot tiešā saskarē ar inficētām asinīm. Tas var notikt, savainojoties ar adatu vai kādu citu asu priekšmetu, ko izmanto HIV slimnieka ārstēšanā. Daži pacienti inficējušies, ar HIV inficētam zobārstam labojot zobus.

Inficēta [[grūtniecība|grūtniece]] var nodot HIV vīrusu auglim pat tad, ja viņai nav simptomu. Inficēta māte var inficēt mazuli, to barojot ar krūti. 

Pētījumi liecina, ka HIV netiek pārnēsāts pa [[Zemes atmosfēra|gaisu]], ēdienu un [[ūdens|ūdeni]] vai ar [[insekti|insektu]] palīdzību. Nav zināms neviens gadījums, kad inficēšanās notikusi, izmantojot vienu virtuvi vai virtuves piederumus, vannasistabu, ģērbtuvi, dušu, dzīvojamo telpu vai klasi.

== Diagnoze un medicīniskā aprūpe ar HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem ==
Testi, kas ļauj noteikt [[HIV-1]] atrašanos asinīs, kļuva plaši pieejami 1985. gadā. Testi, kas ļauj noteikt [[HIV-2]] atrašanos asinīs, kļuva plaši pieejami 1992. gadā. [[HIV]] testi nosaka HIV vīrusa [[antivielas|antivielu]] atrašanos [[asinis|asinīs]]. Antivielas ir [[olbaltumvielas]], ko ražo noteikti [[leikocīti|baltie asinsķermenīši]] un kas reaģē ar noteiktiem [[vīrusi]]em, [[baktērijas|baktērijām]] vai nepazīstamām vielām, kas nokļūst ķermenī. Antivielu pret HIV atrašanās asinīs liecina par inficēšanos ar šo vīrusu.

Cilvēkiem ar HIV diagnosticē AIDS, ja testi rāda, ka viņiem ir mazāk kā 200 CD4 [[šūna|šūnu]] uz [[mikrolitrs|mikrolitru]] asiņu, vai ja viņi saslimst ar vienu vai vairākām [[oportūniskās slimības|oportūniskajām slimībām]]. Visiem ar HIV inficētajiem vajadzētu regulāri pārbaudīt CD4 šūnu skaitu asinīs un parūpēties, lai par viņu veselību nepārtraukti gādā ārsts.

Izveidoti ārstniecības līdzekļi, bet nav atrastas zāles pret HIV vai AIDS infekcijām. Pētnieki ir pētījuši vairākas zāles, kas apstādina HIV augšanu laboratorijas apstākļos. Vienas no šīm pretvīrusu zālēm ir zidovadīns, agrāk saukts par azidotimidīnu un parasti zināms kā [[AZT]]. Pētījumi liecina, ka AZT var novilcināt saslimšanu ar oportūniskajām slimībām.

AZT darbojas, kavējot HIV vairošanos CD4 šūnā. Diemžēl zālēm ir toksiski [[blakusefekti]], ieskaitot nopietnu [[anēmija|mazasinību]], kad nepieciešama [[asins pārliešana]]. Arī divām citām pretvīrusu zālēm, didanozīnam ([[ddI]]) un zalcitabīnam (iepriekš sauktam par dideoksicitidīnu un parasti pazīstamam kā [[ddC]]), ir bīstami blakusefekti. Zinātnieki turpina meklēt iedarbīgākas un drošākas pretvīrusu zāles.

Ārsti ārstē AIDS arī, cīnoties pret oportūniskajām infekcijām. No ''pneumocystis carinii'' pneimonijas var izsargāties, lietojot īpašas antibiotikas vai ik mēnesi ieelpojot zāles pentamidīnu. Lai cīnītos pret Kaposi sarkomu, ārsti izmanto interferonus.

Pētnieki meklē zāles, kas palīdzētu atjaunot normālu [[imūnsistēma]]s darbību. Tiek uzskatīts, ka zālēm pret AIDS jāaptur vīrusa augšana, jaizsargā no oportūniskajām slimībām un jāatjauno imūnsistēma.

== Izsargāšanās no HIV ==
Lai izvairītos no inficēšanās ar HIV vīrusu, jāizvairās no [[dzimumsakari]]em ar personām, kas ir vai varētu būt inficētas. Iedarbīgākais izsargāšanās veids ir atturēšanās no dzimumattiecībām vai intīmu attiecību uzturēšana tikai ar vienu, neinficētu personu. Medicīniskās un veselības aizsardzības autoritātes iesaka lietot [[prezervatīvs|prezervatīvu]], stājoties dzimumsakaros ar personām, kas inficējušās ar [[HIV]], vai personām, kuru infekcijas statuss ir nezināms. Narkotiku lietotājiem vajadzētu izvairīties no tādu zemādas adatu lietošanu, ko jau lietojusi cita persona. Ārsti iesaka ar HIV inficētām sievietēm nebarot savus bērnus ar krūti.

Daudzās valstīs visas ziedotās asinis pārbauda ar HIV noteikšanas testiem. Šie testi ir ievērojami paaugstinājuši asins pārliešanu drošību. 1992. gadā asinis sāka pārbaudīt arī pret HIV-2.

Veselības aizsardzības organizācijas ir izveidojušas norādījumus, kas palīdzētu izsargāties no HIV ārstniecības jomā. Tagad ārsti, zobārsti un citi veselības aprūpes darbinieki daudzu pārbaužu un procedūru laikā lieto cimdus, maskas un citus aizsargājošus apģērba gabalus.

Pētnieki patlaban mēģina izstrādāt drošas, iedarbīgas un ekonomiskas [[vakcīnas]] pret HIV infekciju. Tomēr pat tad, ja HIV pārnēsāšana tiktu pārtraukta, vēl daudzus gadus turpinātos AIDS gadījumi, jo miljoniem cilvēku visā pasaulē jau ir inficējušies ar vīrusu, un tiem vēl attīstīsies slimība. Šī iemesla dēļ zinātnieki mēģina radīt vakcīnas, lai stiprinātu imūnsistēmu cilvēkiem, kas jau ir inficējušies ar HIV.

== Izplatība pasaulē ==
Gandrīz katra valsts [[Pasaules Veselības organizācija]]i ziņojusi par AIDS gadījumiem. Visvairāk [[HIV]] inficēto dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s. Līdz 1994. gadam tur bija jau vairāk kā 2 miljoni AIDS gadījumu un apmēram 9 miljoni cilvēku bija inficējušies ar HIV. Āfrikā, [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] HIV pārnēsāšana parasti notiek starp heteroseksuāliem vīriešiem un sievietēm. Vairākās straujas attīstības valstīs HIV infekcija ir kļuvusi par epidēmiju. Daudzās no šīm valstīm veselības aizsardzības iestādēm trūkst līdzekļu, lai pienācīgi ārstētu pacientus un cīnītos pret epidēmiju ar izglītības palīdzību.

=== Latvijā ===
Latvijas teritorijā pirmie AIDS saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1980. gadu beigās. Par pirmo AIDS slimnieka nāves gadījumu Latvijā — kāda vīrieša nāvi — 1991. gada jūnijā ziņoja [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Latvijas Infektoloģijas centra]] infektoloģe [[Ludmila Vīksna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/sarunas/20.11.2024-pirmo-no-aids-miruso-pacientu-latvija-atceras-aizvien-saruna-ar-infektologi-ludmilu-viksnu.a575990/|title=Pirmo no AIDS mirušo pacientu Latvijā atceras aizvien. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-11-20|date=2024-11-20|language=lv}}</ref>

== AIDS vēsture. HIV rašanās un izplatība ==
Zinātnieki nav droši par to, kā, kad un kur HIV vīruss attīstījās un pirmoreiz inficēja cilvēkus. Pētnieki parādījuši, ka [[HIV-1]] un [[HIV-2]] ir radniecīgāki [[imūndeficīta vīrusi]]em, kas inficē [[pērtiķi|pērtiķus]], nekā viens otram. Tāpēc pastāv pieņēmums, ka [[HIV]] attīstījās no vīrusiem, kas parasti inficē pērtiķus [[Āfrika|Āfrikā]], un kaut kā tika pārnests uz [[cilvēks|cilvēkiem]]. Arguments pret šo teoriju ir tāds, ka HIV ir atrasts tikai cilvēkos. Tas nekad nav atrasts savvaļas pērtiķiem vai citu sugu dzīvniekiem.

Zinātnieki uzskata, ka HIV infekcija kļuva izplatīta pēc tam, kad [[Āfrika|Āfrikā]] 1960. un 1970. gados notika nozīmīgas izmaiņas sabiedrībā. Daudzi cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētu, kas beidzās ar [[pārapdzīvotība|pārapdzīvotību]], [[bezdarbs|bezdarbu]] un [[prostitūcija|prostitūciju]]. Šādi apstākļi pavairoja [[seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvo slimību]], ieskaitot AIDS, gadījumus.

Pirmoreiz AIDS kā ‘jaunu’ slimību diagnosticēja 1980. un 1981. gadā [[Losandželosa]]s un [[Ņujorka]]s ārsti. Ārsti konstatēja stāvokli kā kaut ko jaunu, jo visi pacienti pirms tam bija veselīgi, jauni, [[homoseksualitāte|homoseksuāli]] vīrieši, kas cieta no retām [[Vēzis (slimība)|vēža]] un [[pneimonija]]s formām. Nosaukums "AIDS" tika izgudrots 1982. gadā. Zinātnieki drīz vien noteica, ka AIDS attīstās, [[imūnsistēma]]i novājinoties, un ka [[vīruss]], kas izraisa novājināšanos, tiek pārnēsāts caur [[dzimumsakari]]em, kopīgām [[narkotikas|narkotiku]] šļircēm un inficētu [[asins pārliešana|asins pārliešanu]].

Pēc tam, kad 1983. un 1984. gadā HIV noteica kā AIDS cēloni, pētnieki izveidoja testus, kas ļāva noteikt inficēšanos ar HIV.

[[Pasaules Veselības organizācija]] ziņojusi, ka 2004. gada beigās ar HIV bija inficēti 37,2 miljoni pieaugušo un 2,2 miljoni bērnu. 2004. gadā 4,9 miljoni inficējās ar HIV un 3,1 miljons nomira no AIDS. Kopš 1981. gada no AIDS ir miruši 23,1 miljoni cilvēku no 79,9 miljoniem inficēto.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110407132910/http://www.lic.gov.lv/index.php?p=7793&lang=258 Latvijas Infektoloģijas Centra tīmekļa vietne]
* [http://www.apvienibahiv.lv/aktualitates Ziņas par HIV un AIDS Biedrības "Apvienība HIV.LV" tīmekļa vietne]
* [https://web.archive.org/web/20160109181005/http://hivplus.lv/ Forums HIVPlus.lv]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]]
[[Kategorija:Seksuāli transmisīvās slimības]]
[[Kategorija:Imūnsistēmas slimības]]