Přeskočit na obsah

nominare

Z Wikislovníku

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens nōminō nōminās nōminat nōmināmus nōminātis nōminant
futurum I. nōminābō nōminābis nōminābit nōminābimus nōminābitis nōminābunt
imperfektum nōminābam nōminābās nōminābat nōminābāmus nōminābātis nōminābant
perfektum nōmināvī nōmināvistī nōmināvit nōmināvimus nōmināvistis nōmināvērunt
futurum II. nōmināverō nōmināveris nōmināverit nōmināverimus nōmināveritis nōmināverint
plusquamperfektum nōmināveram nōmināverās nōmināverat nōmināverāmus nōmināverātis nōmināverant
pasivum prézens nōminor nōmināris nōminātur nōmināmur nōmināminī nōminantur
futurum I. nōminābor nōmināberis nōminābitur nōminābimur nōminābiminī nōminābuntur
imperfektum nōminābar nōminābāris nōminābātur nōminābāmur nōminābāminī nōminābantur
perfektum
plusquamperfektum
futurum II.
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens nōminem nōminēs nōminet nōminēmus nōminētis nōminent
imperfektum nōminārem nōminārēs nōmināret nōminārēmus nōminārētis nōminārent
perfektum nōmināverim nōmināveris nōmināverit nōmināverimus nōmināveritis nōmināverint
plusquamperfektum nōmināvissem nōmināvissēs nōmināvisset nōmināvissēmus nōmināvissētis nōmināvissent
pasivum prézens nōminer nōminēris nōminētur nōminēmur nōminēminī nōminentur
imperfektum nōminārer nōminārēris nōminārētur nōminārēmur nōminārēminī nōminārentur
perfektum
plusquamperfektum
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens nōminā nōmināte
futurum nōminātō nōminātō nōminātōte nōminantō
pasivum prézens nōmināre nōmināminī
futurum nōminātor nōminātor nominantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens nōmināre
perfektum
futurum
pasivum prézens nōminārī
perfektum
futurum nōminātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
nōmināns
(nominantis)
nōminātūrus,
nōminātūra,
nōminātūrum
nōminandus,
nōminanda,
nōminandum


časování

[editovat]
Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv nōmināre
Prézens sg. 1. nōminō nōminor
2. nōminās nōmināris
3. nōminat nōminātur
Prézens pl. 1. nōmināmus nōmināmur
2. nōminātis nōmināminī
3. nōminant nōminantur
Imperativ sg. 2. nōminā!
Imperativ pl.. 2. nōmināte!
Imperfektum sg. 1. nōminābam nōminābar
2. nōminābās nōminābāris
3. nōminābat nōminābātur
Imperfektum pl. 1. nōminābāmus nōminābāmur
2. nōminābátis nōminābāminī
3. nōminābant nōminābantur
Futurum sg. (první) 1. nōminābō nōminābor
2. nōminābis nōmināberis
3. nōminābit nōminābitur
Futurum pl. (první) 1. nōminābimus nōminābimur
2. nōminābitis nōminābiminī
3. nōminābunt nōminābuntur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. nōminārem
2. nōminārēs
3. nōmināret
Konjunktiv imperfekta pl. 1. nōminārēmus
2. nōminārētis
3. nōminārent

význam

[editovat]
  1. jmenovat

související

[editovat]